Ar Jāņa māti
Sākumā Jāņa mātei Ieva nepatika, jo viņa gribēja, lai dēlam būtu bagātāka sieva, ar kuru būtu spožāka nākotne. Viņa gribēja, lai par Jāņa sievu kļūst Olga.
Balodiene gan pati uzmanīs, ka viņas dēlam nekas netiek nodarīts ne pie miesas, ne pie dvēseles. Jā, taisni tā vajadzēja teikt. Šī vecā sieva bij pret Ievu pārvērtusies tīrā žultī, kopš Jānis bij viņas gultā gulējis un viņa bija Jāņa slapjās drēbes aiznesusi uz istabu, lai izžūst. Bet, kad Jānis kopā ar Olgu un studentu gāja pastaigāties, viņa stāvēja klētiņas durvīs un sita vecim pie sāniem.
Bet pēc kāda laika, kad Jānis precējās ar Aiju, Balodienes attieksme pret Ievu izmainījās, jo viņai bija Ievas žēl. Viņa saprata, ka Ieva ir svarīgs cilvēks viņu saimniecībā, un nevēlēja viņai neko ļaunu.
Ak kungs, to baiļu un bēdu, ko mēs izcietām tai dienā, no kāzām pārbraukuši. Negulējuši, nosaluši mēs, tiklīdz ienākam istabā, — saimniece saka: «Ievas nav!» Man tā kā aukstu ūdeni kāds būtu uzlējis. Notirpa rokas un kājas. Sak, kad tikai nebūtu sev ko nodarījusi.
Nozīme romānā
Sākumā Ievas nozīme ir tas, ka viņa bija uzzinājusi dažas lietas, kuras interesēja Jānim, piemēram, par Aijas attiecībām ar citiem puišiem.
Tās aizvien bij tīrās muļķības, ko viņa gvelza, bet es klausījos, jo dažreiz viņa tomēr šo to pastāstīja, kas man bij no liela svara.
Vēlāk viņas nozīme bija tajā, ka viņa veidoja attiecības ar Jāni. Viņa bija Jāņa iespēja uz labu dzīvi, labām attiecībām. Taču Jānis bija akli iemīlējies Aijā, un šo iespēju neizmantoja.
…