Dzimumpētnieki uzskata, ka glāsti, skūpsti sekmē veselīgu dzimumattīstību, arī garīgu un miesīgu attīstību. Nozīmīga ir zīšana pirmajā dzīves gadā, kas sagādā baudu, apmierinājumu. Daudzas māmiņas šodien atņem bērniem šo baudu, aizstājot mātes krūti ar pudelīti. Interesants ir secinājums, ka vērīgi un inteliģenti bērni biežāk rotaļājas ar saviem dzimumorgāniem nekā mazāk inteliģenti. Autore uzsver vecāku veselīgo nostāju šajos jautājumos, kas ietekmē arī bērna attīstību. Ja bērnam tiek liegta šī sevis izprašana, sekas var izpausties viņa pieauguša cilvēka seksuālajā dzīvē.
2.dzīves gadā bērns sāk apzināties dzimumatšķirības, bieži viņš tiek konfrontēts ar aizliegumu interesēties par pretējā dzimuma atšķirībām. Pēc autores domām, nevajag bērnā izskaust šo seksuālpētnieka garu, lai vēlāk neveidotos izsmejoša attieksme pret pretējo dzimumu. Kā visbiežāk reaģē vecāki, pedagogi, ieraugot bērnu aiztiekam savus dzimumorgānus, pašapmierinoties? Tie ir nosodoši skatieni, var dabūt arī pa pirkstiem, var tikt uzskatīts pat par slimu.
4. -6. gadā bērni ļoti interesējas, kur viņi radušies, grib izzināt visu par kāzām, vīru, sievu. Reizēm var notikt īstas seksuālas darbības. Bieži spriedze rodas starp bērniem un vecākiem. Viņi grib precēt savus vecākus, bet ap 6. dzīves gadu interese pāriet uz vienaudžiem.
…