4. Ar citātiem pierādi, ka novelē ir mīlestība!
Jau pašā sākumā var noprast, ka gan Edgaram, gan Kristīnei vienam pret otru ir stipras jūtas. Kristīnei tās apslēpt izdodas labāk, bet Edgars nevar izturēt tās neatklājis. “«Tādēļ, ka tu mani mīļo, tādēļ, ka es tevi mīļoju. Ja tu manis nemīļotu, tad tu tagad šite nesēdētu, un es... es... šodien tikko noturējos, Akmentiņam sava zirga neuzlaidis virsū. »”
Vēl kādu brīdi Kristīne pretojas savu jūtu atklāšanai, bet ilgi viņai tas neizdodas. “«Viņa raudās... Un es tagad esmu tik laimīga!»”. Kad Kristīne padodas savām jutām, viņa jutās neizsakāmi atvieglota un laimīga, tāpat kā Edgars, kas tikai liecina par to, ka jūtas, kas valdīja starp viņiem bija īstas un stipras.
Galvenie varoņi ļoti mīl viens otru un nekas nevar stāties tam ceļā, noveles beigās viņi arī apzinās, ka viens bez otra izdzīvot nespētu, labāk būtu dzīvot kopā, pat ja tas nestu ciešanas Edgara ieradumu dēļ. “«Šodien tava sirds ir smaga tikai aiz dusmām pret mani. Parīt tai būs tāds pats smagums kā manai. Tu būsi apsolījusēs un neturēsi vārda, tev būs jādomā par tavu vīru, un tu domāsi par mani... un domāsi, ka esi tikpat nekrietna kā es. Un neviena cilvēka lielīšana nelīdzēs...»”
…