Rūdolfa Blaumaņa noveles "Raudupiete" analīze

Novelē “Raudupiete” ir stāstīts par Raudupietes un Kārļa attiecībām. Raudupietei nomirst vīrs, kurš jau ilgu laiku pirms miršanas bija slimojis. Tā atraitne “Raudupēs” paliek bez kārtīga saimnieka, un daudzi strādnieki un strādnieces mudina, lai viņa ņem vīru, kurš būt labs saimnieks. Atraitne dodas pie Kārļa un lūdz viņu par savu vīru, bet Kārlis aizbildinās ar to, ka īstais “Raudupu” saimnieks ir Matīsiņš. Viņa pārbrauc mājās un sāk domāt : “Kā tikt vaļā no Matīsiņa”. Atraitne sāk zēnam atļaut darīt tādas lietas, ko agrāk neatļāva. Līdz vienudien Raudupietes ļaunais prāts uzvar – viņa noskatās kā Matīsiņš noslīkst akā. Tad viņa dodas pie Kārļa un lūdzās, lai tagad, kad Matīsiņš ir miris, viņš nāk uz “Raudupēm”. Kārlis izstāsta īsto nenākšanas iemeslu, proti, viņš par sievu sev esot noskatījis citu. Uz to Raudupiete atbild ar dunku Kārļa vēderā. Bet liktenis viņai atspēlējas – ejot pāri ceļam, viņu sabrauc pajūgs.…