. Kas ir sabiedrība un sabiedrības modernizācijas process.
Sabiedrība plašākā nozīmē ir vēsturiski izveidojies cilvēku kopdarbības formu kopums, materiālās pasaules daļa, kas salīdzinājumā ar dabu ieguvusi jaunu kvalitāti kā vēsturiski nosacītas cilvēku darbības un sadarbības produkts. Sabiedrības izveidošanās un attīstība ir dabisks vēsturisks process, kura pamat posmus raksturo sabiedriski ekonomiskās formācijas. Terminu „sabiedrība” lieto arī vēsturiski konkrētu sociālās sistēmas (iekārtas) tipu apzīmēšanai (vergturu sabiedrība, feodālā sabiedrība u.c.). Konkrēta sociālās sistēmas tipa kvalitāti nosaka materiālās ražošanas veids, ar to saistītais cilvēces veidošanās process un cilvēku kopdarbības un attiecību pilnveidošanas īpatnības. Vairākām formācijām kopīgas sabiedrības dzīves formas raksturo vēsturiski noturīgi komponenti ( ģimene, sociālās grupas ), kā arī sabiedrības vadīšanas formas – valsts, nevalstiskas organizācijas un institūcijas.
Līdz 19.gs. priekšstati par sabiedrību saistījās ar nepieciešamību apmierināt instinktus vai intereses, koordinēt un kontrolēt indivīdu darbību un uzvedību. Vēršoties pret šādu izpratni, vācu filozofs G.V.F.Hēgelis (1770.-1831.) nopamatoja uzskatu par pilsonisko sabiedrību, kurā savijas visu atkarība no visiem un šo sabiedrību veido indivīdu kopums vai arī viņu darbības rezultāti.19.gs. aizsākās un plaši turpinājās sabiedrības attīstības procesi, ko veicināja strauja rūpniecības attīstība un sekojošā rūpniecības mašinizācija, valstu pārvēršanās no atpalikušas agrāras valsts par industriālu valsti jeb industrializācija. Sabiedrības attīstības izpētē šo procesu dēvē par sabiedrības modernizāciju. Sabiedrības modernizācijas procesi notika līdzīgi daudzās pasaules valstīs gan Eiropā, gan Amerikā.
2. Valstu industrializācijas ietekme uz sabiedrības modernizācijas procesu.
Deviņpadsmitais gadsimts daudzu pasaules valstu attīstības gaitā ievērojams ar strauju šo valstu ekonomisko, politisko, kultūras un izglītības uzplaukumu. Tas, savukārt, veicināja izmaiņas sabiedrības dzīvesveidā, uzskatos un attīstībā gan Eiropas valstīs, gan Amerikā.
Amerikas Savienotās Valstis ir viena no lielākajām valstīm pasaulē gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. ASV ir federatīva republika, kur valsts un valdības galva ir tautas vēlēts prezidents. Pirmais prezidents Dž. Vašingtons valsti sāka vadīt 1789. gadā, bet pirmā Konstitūcija pieņemta 1787.gadā. Līdz mūsu dienām konstitūcijā izdarīti 26 labojumi, piem., par verdzības atcelšanu 1865. gadā. Verdzības atcelšana veicināja sabiedrības attīstības procesus ASV 19.gs., jo verdzība arvien vairāk kavēja rūpniecisko attīstību valsts Dienvidu štatos. Ziemeļi attīstījās daudz straujāk. 19.gs. ASV bija radīti apstākļi straujai attīstībai. To sekmēja plašas izmantojamās zemes platības un dabas bagātības, imigrācija no Eiropas un ārzemju kapitālu pieplūdums. 19.gs. pirmajā pusē sākās rūpniecības apvērsums. Intensīvā dzelzceļu būve sekmēja pastāvīgu ekonomisko sakaru nodibināšanu starp visiem valsts rajoniem un iekšējā tirgus attīstību. 19. gs. Pēdējā ceturksnī ASV kļuva par spēcīgu industriālu lielvalsti. Attīstījās lieli industriāli rajoni: Bostona, Losandželosa, Čikāga, Kanzassitija, Ņujorka, Filadelfija, Baltimora. Taču straujā urbanizācija, kad ražošana un iedzīvotāji koncentrējas pilsētās, radīja arī daudzas problēmas sabiedrības attīstības gaitā. Rūpnīcu strādnieku grūtie sadzīves apstākļi un garās darba stundas veicināja proletariāta masu protesta kustību sākumu. 19.gs. 80.gados strādnieki sāka cīņu par 8 stundu darba dienu, pret monopoliem vērsās fermeru kustība. Varas iestādes nežēlīgi apspieda šīs cīņas.1886.gadā Čikāgā notika strādnieku demonstrācijas un streiki, kuru vadītāji tika notiesāti un sodīti ar nāvi.
Eiropā 19.gadsimtā valstu attīstības līmenis un valsts iekārta tajās bija ļoti dažāda, kas arī noteica sabiedrības modernizācijas procesus. Daudzās Eiropas valstis šajā laikā bija nemitīgā teritoriālā un valsts pārvaldes pārmaiņu un izmaiņu procesā.
…
