Salīdzinošās politikas koncepti un metodes

Jau Aristoteļa laikā tika salīdzinātas dažādas politiskās sistēmas. Toskvīls (Tocqueville) jau 19. gadsimta pirmajā pusē kādā vēstulē rakstīja, ka bez salīdzināšanas prāts nezinātu kā iegūto informāciju pārstrādāt.1 Līdz ar to salīdzināšana ir vienīgais kā pilnībā izprast paši savu politisko sistēmu, kurā atrodamies. Salīdzinot pagātni un tagadni, salīdzinot vienas valsts pieredzi ar citu valstu pieredzi, tiek padziļinātas zināšanas par pašu politiskās sistēmas institūcijām. Analizējot politiskās sistēmas, kādas ir citā sabiedrībā papaplašina mūsu redzesloku par politiskajām alternatīvām un politisko dzīvi kopumā. Līdz ar to var salīdzināt valstis to iekšienē un starpvalstu līmenī, līdzīgas un atšķirīgas politiskās sistēmas un strukturālā līmenī.
Salīdzināšana ir viena no metodoloģijas sastāvdaļām, tā palīdz attīstīt skaidrojumus un pārbaudīt politiskās teorijas. Politoloģijas pētnieki, atšķirībā no citiem pētniekiem, nevar normāli konstruēt eksperimentus reālā dzīvē, piemēram, ieviest kādu citu politisko režīmu valstī un novērot, kā tas attīstās, respektīvi – netiktu uzsākta sociālā revolūcija. Ar salīdzinošo politiku var pētīt kādas ir atšķirības dažādajos politiskajos režīmos, kādas ir institūciju atšķirības un tamlīdzīgi. Piemēram, salīdzinošās politikas pētnieks R.Dāls savā pētījumā salīdzina demokrātiskus režīmus, tajos analizējot ekonomikas īpatnības, kultūru un vēsturisko pieredzi nācijās, kuras ir vecās demokrātijās. …