Kultūru var raksturot kā personības un sociālo sistēmu sintēzi, personības, grupas, organizācijas, sabiedrības materiālo un mentālo vērtību veselumu. Kultūra ir sabiedrības un ikviena tā locekļa radošo spēju izpausme darbībā, uzvedībā, izvēlē. Plašākajā nozīmē kultūra ir laikmeta raksturojums, šaurākajā nozīmē- cilvēka garīgās pasaules sfēra, viņa zināšanas, prasmes, iemaņas, attīstības līmenis, pasaules redzējums. Kultūra ir zināšanu krājums, kas sniedz interpretācijas iespējas.
Kultūras vērtības iemiesojas priekšmetos, tehnoloģijās, simbolos, teorijās, metodēs. Piemēram, pieņēmumi attiecībā uz telpu izpaužas arhitektūrā un dizainā, sasveicināšanās rituālos, cilvēku mijiedarbībā, kas atspoguļo nepieciešamo fizisko un psiholoģisko attālumu starp cilvēkiem. Šie pieņēmumi izpaužas arī uzskatos un vērtībās, kas saistīti ar nepieciešamību pēc privātuma/ intimitātes vai formāluma/ formalitātes. Arhitektūra un dizains atspoguļo kādas kultūras pieņēmumus attiecībā pret iekšējo (grupas) integrāciju- cilvēkiem jābūt kopā/ atsevišķi; pret ārējo adaptāciju- harmoniju ar dabu vai dominanci pār to; pret hierarhiju nozīmi; pret kolektīviem/ individuāliem centieniem; pret to, kāda tipa darbībai un mijiedarbībai starp cilvēkiem tiek dota priekšroka, utt.