Segsēkļi, sīpolu dzimta

Segsēkļu dzimumvairošanās raksturīgākā pazīme ir divkāršā apaugļošanās. Apaugļošanās ir nepieciešama gan sēklas dīgļa, gan arī sēklas barības audu attīstībai. Ģeneratīvā šūna dalās, un izveido divus spermijus. Viens saplūst ar olšūnas kodolu, otrs – ar dīgļsomas sekundāro kodolu. No apaugļotās olšūnas (zigotas) attīstās sēklas dīglis, no dīgļsomas sekundārā kodola – endosperma (sēklas barības audi).
Magnolijaugus dala 2 klasēs: divdīgļlapjos un viendīgļlapjos:
Viendīgļlapju sēklā ir dīgļlapa, tiem ir bārkšsakņu sistēma, trīslocekļu zieda daļas. Tos apputeksnē galvenokārt vējš (anemofīlija), to ziediem ir plūksnaina drīksna un liels ziedputekšņu skaits (vienā rudzu vārpā var būt līdz 4 milj.). Lapas ir ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Viendīgļlapji. galvenokārt ir lakstaugi.
Divdīgļlapju sēklā ir divas dīgļlapas, tiem raksturīga mietsakņu sistēma. 4 vai 5 locekļu zieda daļas. Tos apputeksnē galvenokārt kukaiņi (entomofīlija). Šo lapu dzīslojums ir plūksnains vai starains. Divdīgļlapji ir koki, krūmi un lakstaugi.

Savā darbā vēlos apskatīt sīpolu dzimtu, to daudzveidību un lietderību.
…