Sēklaugi ir augu valsts visaugstāk attīstītais nodalījums. Šī nodalījuma augiem ir raksurīga sēkla, kas izveidojas no sēklaizmetņa. Augus, kuriem sēklaizmetņi atrodas brīvi uz sēklzvīņām, pieskaita pie kailsēkļu apakšnodalījuma, bet augus, kuriem sēklaizmetņi atrodas sēklotnē,- pie segsēkļu apakšnodalījuma.
Kailsēkļu apakšnodalījums.
Seklaizmetņa esamība ir pazīme, kas nodala vienkāršākos kailsēkļus no papardēm. Sēklaizmetņi izveidojušies filoģenēzē saistīta ar paparžu heterosporiju. Arī kailsēkļi pieskaitāmi pie heterosporiem augiem, jo tiem veidojas divejādi tipa sporas - mikrosporas un megasporas. Taču jānorāda, ka filoģenētiski kailsēkļi nav atvasināmi no mūsu paparžaugiem, bet gan no vienkāršākajiem devona perioda paparžaugiem. Jāatceras arī, ka, sākot no devona, paparžaugu un kailsēkļu attīstības līnijas ir dažādas. Pilnveidotākās formas kailsēkļi uz Zemes parādijās un attīstījās vienlaikus ar pirmajiem segsēkļiem un mūsdienu papardēm.
Sēklaizmetņa izveidošanās procesam kailsēkļa evolūcijā bija ļoti liela nozīme, jo tas deva iespēju labāk pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem. Kailsēkļu attīstības ciklā dominē sporotīvs, resp., paši augi. Turpreti gan vīrišķais, gan sievišķais gametofīts ir stipri reducēts. Sievišķais gametofītī veidojas sēklaizmetņos. Tajos attīstās megasporas un pēc apaugļošanās izveidojas sēkla.
Vīrišķais gametofīts kailsēkļiem ir stipri reducēts- gandrīz līdz pilnīgai veģetatīvo šūnu zaudēšanai. Tā evolūcijā redzama putekšņa dīgstobra parādīšanās un pilnveidošanās.…