Selekcija kā zinātnes nozare pēta cilvēka vadītās sugu evolūcijas specifiskās likumsakarības. Selekcijas galvenais uzdevums ir izstrādāt, kas dod iespēju radīt jaunas un uzlabot jau esošās augu, dzīvnieku un mikroorganismu formas. Mūsdienās selekcijas teorētiskais pamats ir ģenētika, jo veiksmīgi selekcijas darbi var būt tikai tad, ja zina pazīmju iedzimšanas un mainības likumsakarības. Selekcija ieguvusi ne tikai noderīgu, bet arī estētisku nozīmi. Selekcijas nozīme tautsaimniecībā ir milzīga, jo selekcija spēj ievērojami paaugstināt ražošanas efektivitāti. Lai valstī attīstītos zemkopība, lopkopība, svarīgi ir attīstīties arī selekcijai. Ir jārada jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, kas būtu piemērotas jaunajām lauksaimniecības tehnoloģijām.
Ir nepieciešamas daudzas un dažādas augu un dzīvnieku sugas, lai sekmīgi izveidotu jaunas šķirnes. Mūsdienās selekcionāri vairs neapmierinās ar vietējo izejmateriālu, kas dabiskā ceļā pielāgojies vides apstākļiem, tie ieved selekcijas darbam nepieciešamās formas no visas pasaules. Slavenais ģenētiķis N. Vavilovs atklāja, izšķīra 8 kultūraugu primāros izcelšanās rajonus. Šie sasniegumi sekmēja, atviegloja selekcijas darbu. Jāpiebilst, ka selekcijai ir arī liela nozīme reto, izzūdošo sugu saglabāšanā. …
