Senā Ēģipte

Ēģipte, ebr. Mitsraim, atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu stūrī. Ebreju lietotajam nosaukumam Mitsraim jeb erets Mitsraim (=Mizraima zeme) ir izmantots Hama otrā dēla vārds (Rad 10,6). Hieroglifu rakstos Ēģipte tiek saukta par Kemet (melnā zeme) un ķīļrakstos - Muzur.
Herodots Ēģipti sauc par “Nīlas dāvanu”, jo senajā Ēģiptē cilvēku dzīvei derīgā zeme bija tikai Nīlas krasti, visa pārējā teritorija bija sausais, nežēlīgais tuksnesis. Nīla, izskalojusi sev 2900 km garu gultni smilšakmenī pa Āfrikas ziemeļdaļas pilnīgi neauglīgajiem tuksnešu plašumiem, ikgadējos plūdos sanesa biezu kārtu dūņu, padarot zemi savos krastos ļoti auglīgu. Nīla ir garākā pasaules upe (6671 km) un tā ir neparasta arī ar to, ka tek no dienvidu puslodes pāri ekvātoram uz ziemeļu puslodi. Jau no senseniem laikiem cilvēki, būvējot vaļņus un kanālus, centās pēc iespējas vairāk aizturēt tās plūdu ūdeņus un dūņas, jo Ēģiptē, tikai mākslīgi apūdeņojot tīrumus, var garantēt labu ražu. Lietus šeit ir ļoti reta parādība. Katru gadu krājoties dūņām, Nīlas gultnes līmenis, īpaši Lejas Ēģiptē, ir paaugstinājies, tāpēc daudzi senatnes pieminekļi šodien atrodas zem ūdens. Tā kā uz Nīlas tagad ir uzbūvēti vairāki aizsprosti, lai varētu savākt lielākas ūdens rezerves, tāpēc šodien dūņas līdz Ēģiptei praktiski nenonāk.…