Senā Grieķija – Grieķija atrodas Eiropas dienvidaustrumos (Balkānu salu dienvidu galā, Egejas, Vidusjūras un Jonijas jūras salas). Augstākā vieta – Olimps. No vienas puses Grieķiju ieskauj kalni, bet no otras krasta līnija. Grieķijas piektā daļa ir salas - ~20000. Vētras un lietusgāzes ziemā nomaina vasaras tveice.
Krētas civilizācija 6. – 3.g.tūkst.p.m.ē.
Bronzas laikmets 2800. – 1200. g.p.m.ē.
Mikēnu civilizācija 2200. – 1450.g.p.m.ē.
Dzelzs laikmeta sākums 1220. – 1100g.p.m.ē.
„Tumšie laiki” 1100. – 800.g.p.m.ē. (Homēra laiks, kolonizācija, ģeometriskais stils keramikā).
Arhaiskais periods 800. – 500.g.p.m.ē.
Klasiskais periods 500. – 336.g.p.m.ē.
Hellēnisms 336. – 146.g.p.m.ē.
Romieši iekaro Grieķiju 146.g.p.m.ē.
Senās Grieķijas priekštece ir Krētas civilizācija un Mikēnu kultūra. Grieķi sevi uzskata par ahajiešu pēctečiem. Tāpat kā Krētā arī vēlākajā Grieķijas kultūrā tika veiktas upurēšanas (Krētā akrobātiskajās cīņās ar vērsi tāpat kā Grieķijas Olimpiskajās spēlēs, kas radās 776.g.p.m.ē., cilvēki dieviem upurēja nevis sevi, bet savus sviedrus, enerģiju un spēku).
Senā Indija – Indija ir subkontinents, kas aizņem Indostānas pussalu un teritoriju līdz Himalaju kalniem, arī Šrilankas salu. Pastāvējušas vairākas valstis. Indija ir upju civilizācija, kas veidojās Indas, Gangas un Bramaputras krastos. Indiju apdzīvoja daudzas tautas, galvenās tautu grupas veidoja Indoeiropieši (ārieši) un dravīdi – Indijas pamatiedzīvotāji.
Indijas upes civilizācijas – pirms 2500. – 1600.g.p.m.ē.
Indoāriešu ienākšana Indijā - ~2000. – 1000.g.p.m.ē.
Vēdas, varnu sistēma – 9. – 8.gs.p.m.ē.
Upanišadu veidošanās – 7. – 6.gs.p.m.ē. (Džainisma, Budisma sākumi)
Maķedoniešu iebrukums – 3.gs.p.m.ē. (Maurjas impērija – Ašoka)
Guptu impērija – 4.gs.p.m.ē. (Hinduisma atdzimšana, kastu sistēmu nostiprināšanās).
Islāma aizsākumi – 7. – 8.gs.m.ē.…
