Senās Japānas teātris

Līdz ar lielo pilsētu attīstību veidojas jauni ētiskie un estētiskie priekšstati, kas raksturo trešās šķiras – tirgotāju, amatnieku, geišu un aktieru – pasaules uzskatu. Parādījās jauni mākslas veidi un žanri, piemēram, No un Kabuki teātris.
Teātra tradīcijas Japānā saglabājušas daudzus senlaiku elementus.

No teātris
Šīs teātra veids izveidojās 14.gs., no mistēriju uzvedumiem. No atspoguļo elitāru, senu laiku bruņinieku un garīdznieku domāšanu, ideālus, dzīves uztveri. No teātra apvienoja sevī vārdu, kustību, mūziku. Tekstu dziedāja vai runāja, bet ritmiskais akcents bija mūzika (flauta, bungas 8-10 dziedātāji). Aktieri darbojās maskās, un lomas tēloja tikai vīrieši. Lugu pamatā bija vēsturiskās hronikas un budisma leģendas. Uz skatuves atradās tikai 1 dekorācija – zaļa priede zelta fonā. Pavisam bija 94 kostīmi, maskas un vēdekļi. Mūsdienu no teātra repertuārā ir ap 200 klasisko lugu.

Kabuki teātris
Šis teātra izveidojies no No teātra atzara. Smalkas lugas apmierināja imperatora galma gaumi, taču nebija izprotams vienkāršajai publikai. …