Senebreji ir viena no senajām tuvo austrumu tautām, kas pēc ilgiem gadiem otrā g.t. p.m.ē. apmetās uz dzīvi Nāves jūras un Jordānas upes baseinā- zemēs ko senatnē sauca par Kanaānu, līdz to sagrāva romiešu iekarotāji. Nepārvarama ir to ietekme uz pasaules kultūras procesiem. Tā ir saistīta ar senebreju garīgo dzīvi un Svētajiem Rakstiem. Jūdaisms ir ebreju reliģija- laiku laikos bijis viens no faktoriem, kas vieno šo tautu. Jūdaisma dzīlēs radušās tādas ietekmīgas reliģijas kā kristietība un islāms. Kristiešu Bībeles Veco Derību veido senebreju Svētie Raksti. Senebreju vēstures sākumi meklējami apmēram 4g.t. senā pagātnē. Senebreju ciltstēvs Abraāms 2.g.t.sākumā p.m.ē .valdnieka Hammurapi laikā dzīvojis Ūras pilsētā.
Ģimene izlēma pārcelties uz tālo Hāranas pilsētu Eifratas upes augšteces baseinā. Šeit Abraāms novērsās no mēness kulta pielūdzēju piekoptajiem rituāliem. Viņa aktīvā darbība jaunās ticības popularizēšanā izsauca apkārtējo cilvēku neizpratni un nicinājumu. Tādēļ viņš nolēma atgriezties pie lopkopju dzīvesveida un doties un Kanaānu. Pēc grūta pārgājiena nonācis Betlēmē, tas uzcēla Dievam veltītu altāri. Izslavētās auglības vietā viņš nonāca saulē izkaltušās ganībās, tā kā vajadzēja
doties līdz pat Ēģiptes robežai un lūgt faraona ierēdņiem atļauju apmesties Nīlas deltas rajonā.…
