Sengrieķu dievi

Artemīda – medību dieve.
Meži un kalni bija tās vietas, kur vislabprātāk uzturējās arī dievišķā medniece varenā Zeva meita Artemīda. Veikla, spēcīga un skaista, Artemīda ar stopu un zelta bultām pār plecu un mednieka šķēpu rokās klejoja tālu projām no augstā Olimpa.Viņa rūpējās par ganāmpulkiem un meža zvēriem, viņa palīdzēja ganiem un medniekiem.Artemīda pati labprāt medīja zvērus. Viņa vajāja niknos meža kuiļus un ātros briežus līdz pašām kalnu virsotnēm, un nevienam nebija lemts izbēgt no viņas bultām.

Atēna – karamākslas un gudrības dieviete.
Atēna bija Zevam no viņa bērniem pati mīļākā. Viņa bija kā tiešs Zeva turpinājums, viņa ieceru un gribas izpildītāja. Un vairogs Atēnas rokās spēja iedvest pat vēl lielākas šausmas – it īpaši tad, kad uz tā parādījās briesmīgās gorgonas Medūzas galva, kam piemita milzīgs maģisks spēks, no kura baidījās pat dievi.
Atēna bieži parādījās tur, kur risinājās kauja, lai palīdzētu varoņiem, vai nu tos glābjot, vai arī dodot gudru padomu. Prātīgās Atēnas parādīšanās kaujas laukā parasti iezīmēja kādu lūzuma brīdi.
Taču dieviete Atēna bija gudra un prasmīga ne tikai karā. Savu gudrību viņa lika lietā, mācot mirstīgajiem ļaudīm dažādus amatus.…