Sēnes pēta bioloģijas nozare, ko sauc par mikoloģiju.
Barošanās. Nekustīgi heterotrofi organismi, kas barojas gan saprofītiski (ēd mirušu organismu atliekas), gan parazītiski. Saprofītiskās sēnes attīstās uz atmirušu augu atliekām, augsnes, pārtikas produktiem. Parazītiskās sēnes izraisa augu, dzīvnieku, cilvēku slimības. Sēnes barību sagremo ārpus sevis, jo vispirms uz barības izdala gremošanas fermentus, pēc tam sagremoto barību uzsūc.
Parazītiskās sēnes augos iekļūst caur atvārsnītēm, tāpēc augi ir īpaši uzņēmīgi pret tām. Sēnes ķīmiski apkaro ar pesticīdiem, kurus sauc par fungicīdiem. Sēnes stipri samazina kultūraugu ražas un savvaļas augu skaitu.
Uzbūve. Sēnes var būt gan vienšūnu (maizes jeb alus raugs), gan daudzšūnu (tātad gan mikroskopiskas, gan makroskopiskas). Daudzšūnu sēnes ķermenis sastāv no veģetatīvās daļas – sēņotnes jeb micēlija un ģeneratīvās daļas – augļķermeņa. Micēlijs parasti atrodas substrātā ar kuru sēne barojas, bet augļķermenis paceļas virs substrāta. Augļķermeņi veidojas no micēlija. Micēlijs sastāv no tieviem pavedieniem, ko sauc par hifām. Tievās hifas nodrošina lielu virsmas laukumu attiecībā pret tilpumu, kas atvieglo barības vielu uzsūkšanu. Sēnes pārvietojas, hifām augot barības virzienā. Vienā dienā hifas var izaugt pat 1 kilometru garas.
Šūnas uzbūve. Sēņu šūnām ir šūnapvalki, kuru galvenā sastāvdaļa ir hitīns. Šūnu rezerves barības viela ir glikogēns.
Sēņu valsti dala nodalījumos, klasificējot sēnes pēc vairošanās veida.
Zigomicēšu nodalījums
Askusēņu nodalījums
Bazīdijsēņu nodalījums.
Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījums.
Vairošanās. Lielākā daļa sēņu veido sporas. Dzimumvairošanās laikā 2 dažādu dzimumu (micēliju) hifas (tās ir haploīdas) saplūst. To kodoli var kādu laiku nesaplūst (dikarionā stadija). Kad kodoli saplūst, veidojas zigota, kura mejotiski dalās un veido sporas. Sēņu sporas tūlīt dīgst un veido hifas. Sporas ir nekustīgas, tās izplata vējš vai dzīvnieki.
Ja notiek bezdzimumvairošanās, tad sporas veido 1 micēlijs. Bezdzimumvairošanās notiek arī micēlijam fragmentējoties. Raugi bezdzimumiski vairojas pumpurojoties.
Dzīves vides. Uz augsnes gandrīz jebkurā biotopā (mežā, pļavā, tīrumā, dārzā, purvā), uz kritušiem kokiem, celmiem, uz augošiem kokiem, augsnē, uz citiem organismiem un tajos iekšā.
Nozīme dabā. Darbojas kā mirušo organismu atlieku organisko vielu noārdītāji (reducenti, destruktori), nodrošinot vielu apriti ekosistēmā.
…
