Sergejs Prokofjevs (S.P.) ir pieskaitāms pie pirmajiem Padomju komponistiem (laiks, kad darbojās sociālisma iekārta). S.P. darbības sākums vēl rit cariskās Krievijas laikā un jaunības gadi sakrīt ar daudziem traģiskiem notikumiem, piemēram, 1905.g.revolūc., 1.Pas.k., cara Nikolaja gāšana. Koncertturneja Eiropā (Francijā).
No 1918.g. līdz 1932.g.. Pēc valsts apvērsuma S.P. neatgriežas Krievijā, bet turpina koncertdarbību gan Eiropā, gan ASV. Divdesmitajos gados Padomju vara sāka apzināties, ka tai trūkst jaunās iekārtas rupora un valstiskā līmenī tika uzsākti centieni savus bijušos valsts pavalstniekus aicināt uzstāties dzimtenē un, protams, arī tur palikt. S.P. divas reizes dodas koncertēt uz Krieviju ar fantastiskiem panākumiem. Viņš uzskata, ka viņš jebkurā laikā var mierīgi doties uz ASV, kā arī notic šīs jaunās iekārtas nākotnei. Pēdējais brauciens notiek 1933.g., kad “slazds aizkrīt ciet” un S.P. tiek liegts atstāt PSRS teritoriju. Šajā laikā Krievijā tiek meklēti spiegi un nodevēji un daudzi iekšējie pretinieki jau ir nogalināti vai ieslodzīti cietumā.
Padomju periodā: šajā laikā jau ir izvirzītas valsts direktīvas par to, kādai ir jābūt padomju mūzikai (izdziedamai, ar optimistisku koncepciju, u.t.t.). Stipri mainās S.P. mūzikas val..
S. Prokofjevs ir beidzis Pēterburgas konservatoriju divās specialitātēs: 1911.g. kompozīcijas nodaļu nodaijuitkonservat.:nogalin. (pie Ļadova, N. Rimska – Korsakova un J.Vītola). Šo nodaļu beidz ar 1. simfoniju „Klasisko simfoniju”. Un 1914.g. klavieru nodaļu (pie Jesipovas). Beigšanas eksāmenā spēlē savu 1.klavierkoncertu.
Vēl S.P. ir nodarbojies arī ar diriģēšanu.
Pats S. Prokofjevs savā daiļradē ir atzinis 4 tēlainās līnijas:
1)tokātiskā
2)neoklasiciskā (tipisks piemērs ir viņa „Klasiskā simfonija”)
3)humoristiskā (objektīvi robežojas ar sarkastisko)
4)liriskā (parādās daiļrades beigu posmā).…
