S. Prokofjevu ar pilnām tiesībām dēvē par XX gadsimta klasiķi. Viņa mūzikai piemīt laikmeta elpas izjūta. Savā daiļradē viņš atspoguļojis laikabiedru pasaules uztveri, asas, dramatiskas laikmeta sadursmes un ticību dzīves gaišospēku uzvarai.
Prokofjevs ir drosmīgs novators mākslā. Mūzikā- melodikā, ritmikā, harmonijā un instrumentācijā –viņš ir atklājis “jaunu pasauli”. Tanī pašā laikā viņa māksla ir cieši saistīta ar krievu un pasaules klasikas tradīcijām.
Prokofjeva daiļrade ir daudzpusīga. Viņa mūzika pārsteidz ar tēlu bagātību. Lirika un epika, traģēdija un komēdija, cilvēciskas ciešanas un prieks, asaras un smiekli-tas viss atradis iemiesojumu Prokofjeva mūzikā. Tajā iedzīvināta krievu vēsture (kantātē “Aleksandrs Ņevskis”, operā “Karš un miers”, mūzikā filmai “Ivans Bargais”) un mūsdienas (operas “Semjons Kotko”, “Stāsts par īstu cilvēku”); Šekspīra traģēdija (balets “Romeo un Džuljeta”) un pasaka (balets “Pelnrušķīte”, opera “Mīla uz trim apelsīniem”, vokālā pasaka “Neglītais pīlēns”). …