Franču simbolisma režijas trešais- nobrieduma- posms sākas ar Jaunrades teātri, kuru 1893. Gadā nodibina Oreljēns Marī Linjē- Po (1869-1940)., kuram ir akadēmiskā izglītība aktiermākslā un kurš ir strādājis par aktieri Brīvajā teātrī.
Jaunrades teātrim ir izdalāmi divi darbības posmi. No 1893. līdz 1899. gadam teātra estētiku raksturo simbolisms, taču no 1912. līdz 1929. gadam teātris pūlas savienot komercmākslas prasības ar dažādu modernisma virzienu stilistiku.
M. Māterlinka luga „Peleass un Melizande” atklāj Jaunrades teātri. Lugā fona un kostīmu krāsu saskaņotība radīja izlūziju, ka aktieri ir atdzīvojušās un no gleznas iznākušas figūras.
Svarīga loma bija H. Ibsena lugām, no kurām deviņas tika iestudētas Jaunrades teātrī, uzsverot tajās vientulības, ciešanu un metazfiziskos motīvus. Viena no slavenākajām gan bija A. Žarī traģifarss „Karalis Ibī”, kuru iestudēja atklātā laukuma teātra balagāna estētikā. Šī izrāde tika spēlēta bez priekškara, darbības vietas attēlotas ar uzrakstiem, un aktieri iznāca uz skatuves pa kamīna muti.
Simbolisma teātra galvenie teatrālās valodas elementi stilizācija un estetizācija.
Skatuviskā kompozīcija parādīta kā atdzīvojusies glezna, bieži mēmas ainas, kur aktieri sastinga un ieklausījās Visuma mūzikā.
Scenogrāfijā atteicās radīt reālistisku vidi. Darbība norisinājās neitrālā vidē. Melnās kulisēs, kur „pazuda” priekšmeti, un melnā ģērbtie aktieri iemantoja melnā kabineta nosaukumu.
Svarīga bija gaismas nozīme, ar ko režisori centās izstrādāt simbolisko skaņu krāsu un skaņu atbilsmju alfabētu, krāsainas gaismas maiņa nozīmēja varoņu noskaņojuma maiņu.
Kostīmos dominēja stilizācijas princips, tika vilktas togas gaišās un maigās krāsās.
Arī mūzika bija svarīga sastāvdaļa, jo viss notiek uz mūzikas fona, tā bija neitrāla un surdinēta tikai uz atsevišķiem akcentiem.
Aktierspēlē neslēpta deklamācija, kas virzīta uz monologu. Lugās runas stils bijis monotons, kas it kā ļāva skanēt savai iekšējai balsij, un mainījās tikai uz citu toni nākamajā ainā. Varēja skanēt vienlaikus vairāki monologi. Šo principu vēlāk izmantoja absurdisti.nozīmīgs aktiera balss tonis un balss skaņas augstums.
…
