Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:294080
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.02.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Estētika    4
1.1.  Skaistais    4
1.2.  Cildenais    4
1.3.  Traģiskais    5
1.4.  Komiskais    5
2.  Simbolisms    6
2.1.  Simbolisma raksturojums    6
2.2.  Simbolisma atšķirības no citiem māksla virzieniem    7
3.  Simbolisma mākslā raksturīgais    8
3.1.  Nakts un tumsas simbolika    8
3.3.  Uguns simbolika    8
4.  Simbolisms dzejā    10
5.  Simbolisms literatūrā    11
5.1.  Nozīmīgākie simbolisti    11
5.2.  Simbolisms latviešu literatūrā    11
6.  Tēlotājmāksla    13
7.  Glezniecība    14
8.  Simbolisma izplatība citur pasaulē    15
8.1.  Vācija    15
8.2.  Beļģija    15
8.3.  Krievija    15
  Secinājumi    16
  AVOTU UN IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS    17
Extract

1. ESTĒTIKA
Terminu „estētika” (no gr. aisthesis – sajūta, jūtas) pirmo reizi 1735. gadā lieto vācu filozofs racionālists A. Baumgartens, apzīmējot zinātni, kuras izcelsme rodama jau tālā senatnē, bet kuras saturs, struktūra, priekšmeta izpratne mainījusies laika ritumā līdz ar sabiedriski vēsturiskās prakses un cilvēka zināšanu vispārējo progresu.
Estētikas kā zinātnes specifika un vēsturiskā dinamika atspoguļojas tās kategorijās. Kategorijas ir īstenības praktiski garīgās apgūšanas mezglu punkti un būtisko likumsakarību izteicējas, kas visās zinātņu nozarēs sintezē sevī būtiskās zināšanas par noteiktām dabas, sabiedrības, cilvēka dzīves likumsakarībām, attiecībām, abstrahējoties no nebūtiskā. Estētikā tiek izmantotas tādas kategorijas kā skaistais, cildenais, traģiskais, komiskais, mākslas saturs un forma, tēls, mākslas veids, daiļrades metode, stils u.c. (Stankevičs A.,1989)

1.1. Skaistais
Skaistais ir viena no centrālajām estētikas kategorijām; tā atspoguļo subjekta (sabiedrības, šķiras nācijas, atsevišķas personības) un priekšmeta (parādības) konkrēti vēsturisku harmoniju, kas veidojusies īstenības apgūšanas procesā. Cilvēks var saskaņot jebkuru darbību ar skaistuma likumiem, turpretī cildenā, traģiskā un komiskā realizācija ikdienas dzīvē pakļauta zināmiem ierobežojumiem. Protams, arī cildenais, traģiskais un komiskais ir specifiski īstenības pretrunu atrisināšanas, harmonizācijas veidi, tomēr skaistais paver iespēju ikvienā sabiedrības dzīves sfērā realizēt svarīgāko pasaules estētikas apgūšanas likumsakarību – cilvēka darbības sabiedriski nozīmīgo izpausmju nostiprināšanu un pilnveidošanu (maksimalizēšanu). Skaistajā atspoguļojas attiecīgajos sociālajos apstākļos sasniegtais cilvēka jaunrades spēju diapazons, kas noder kā viņa fiziskās un garīgās attīstības konkrēti vēsturisks mērs. Tāpēc īstenības estētiskās apgūšanas ģenēze saistīta tieši ar skaisto (tā ir senākā estētiskā modifikācija). (Stankevičs A.,1989)

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register