Secinājumi:
1. Laboratorijas darba ietvaros aprēķināta glicerīna viskozitāte precīzi nesakrīt ar literatūras datiem, kas tiek pamatots ar dažāda veida gadījuma kļūdām, kurus līdz galam novērst ir gandrīz nav iespējami dotos darba apstākļos.
2. Sistemātiskās kļūdas radījās, nosakot caurules diametru un temperatūru, savukārt gadījuma kļūda jeb cilvēka faktors šai darbā visvairāk izpaudās nosakot krišanas laiku un krišanas ceļu šķidrumā.
3. Glicerīna viskozitātes maiņai atkarībā no temperatūras ir eksponents, t.i. palielinoties temperatūrai, glicerīna viskozitāte eksponenciāli samazinās.
4. Veicot eksperimentu vairākās reizēs, kā arī izmantojot bīdmēru cilindra diametra noteikšanai un ātruma detektorus, ir iespējams iegūt precīzākus un ticamākus rezultātus.
5. Viskozitāte ir visur apkārt mums: dzīvajos organismos (piem., starp cilvēka asins, tās daļiņām un asinsvadiem), augos (piem., par trahejām un/vai traheīdām plūstošs ūdens un minerālvielas), transport līdzekļos u.c.
…