Šis īsais izraksts no S. Smita “Sociālās pataloģijas”, parāda ievērojamo ietekmi, kāda organiskai analoģijai bija rakstniekiem gadsimta griežos. Līdzīgi kā medicīnas dakteri studē fiziskās slimības, sociālie patalogi pēta sabiedrības “sociālās slimības”, ar mērķi saprast, kā tās ārstētas.
Pataloģijai sociālajā zinātnē ir zināma paralēle ar pataloģiju medicīnas zinātnē.
Viens no iespaidīgākajiem faktiem sociālajā pataloģijā ir pataloģiska klašu savstarpējā sakarība. Nabagi rada noziedzniekus, noziedznieku pēcnācēji kļūst psihiski slimi…
Indivīda prāta vai gribas vājums, att. trūkums, paškontroles trūkums. Tie visi ir problēmas elementi, bet sociāla slimība tiek izplatīta, lai izraisītu kādu sociālu problēmu, kas ir reti sastopama bez sliktas vides ietekmes. Tātad, tas liek pētīt sociālās slimības cēloņus.
Gandrīz jebkura slimība var tikt izārstēta, ja to izdara laikā, bet medicīnas zinātnes sasniegumi nav terapijā, bet gan sanitārajā un slimības profilaksē. Galvenais nav ārstēt, bet noteikt cēloņus!…