Sociālā percepcija

Saskarsme sākas ar partneru savstarpēju uztveri. Kontaktu norisi determinē tas priekšstats par partneri, kurs veidojas uztverē – sociālās percepcijas procesā. Sociālā percepcija ir cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes process realizējas visā kontaktu laikā. Uztveres procesā ir iesaistīta visa personība. Galvenie sociālpsiholoģiskie mehānismi, kurus cilvēks izmanto priekšstata par partneri veidošanā ir:
Identifikācija - cita cilvēka izpratne, viņu apzināti vai neapzināti pielīdzinot sev.
Empātija – percepcijas mehānisms, kuru parasti izmanto, kontaktējoties ar mums pazīstamiem cilvēkiem, taču ja gribam, mēs varam kļūt empātiski pret jebkuru cilvēku. Empātija ir intuitīvs izpratnes veids bez apdomāšanas, kad emocionālā iejušanās otrā cilvēkā uzreiz izraisa attiecīgu savu rīcību. Cilvēki var būt empātiski dažādā līmenī:
Kognitīvā empātija – vienkāršākā empātijas forma. Cilvēks saprot partnera situāciju un emocionālo stāvokli, bet nemaina savējo. Emocionālajai empātijai raksturīgs tas, ka ar partneri notiekošais ne tikai tiek saprasts, bet izraisa mūsos arī emocionālu atbalsi. Pastāv divas emocionālās empātijas formas: egoistiskā – līdzpārdzīvojums un altruistiskā – līdzjūtība. Līdzpārdzīvojumks ir vienkāršākā emocionālās empātijas forma. Tās pamatā – egoistiska vajadzība pēc savas labklājības. Līdzjūtība ir augstākā emocionālās empātijas forma. Tās pamatā ir altruistiskas rūpes par otra cilvēka labklājību. Darbīgā empātija ir augstākā empātijas forma, kas ietver kognitīvo, emocionālo un uzvedības komponentu.
Refleksija nozīmē, ka katrs no partneriem apzinās, kādu iespaidu atstāj uz citiem, kā viņi tiek uztverti, saprasti un novērtēti.…