Sociālā psiholoģija

1. Interakcija- cilvēku mijiedarbība. Dinamiska sociālo rīcību secība starp indivīdiem (vai grupām), kuri nosaka viņu rīcību un reakciju balstoties uz interakcijas partnera rīcībām. Citiem vārdiem sakot tie ir notikumi, kuros cilvēki pielāgojas attiecīgi situācijai, interpretē citu teikto un darīto un rīkojas atbilstoši tam. Interakcija – savstarpējā ietekmēšanās. Sociālā psiholoģija galveno uzmanību veltī cilvēku interakcijas psiholoģiskajiem aspektiem, pētot indivīdu psihiskās darbības izmaiņas mijiedarbībā, grupu dzīves psiholoģiskos raksturojumus, masu psihes parādības. ka sociālā interakcija jebkurā formā atstāj iespaidu uz cilvēku psihi un uzvedību. Šīs ietekmes mehānismi, veidi, rezultāti, likumsakarības ir sociālās psiholoģijas pētījumu priekšmets. Cilvēks ir biosociāla būtne. Sociālās psiholoģijas vietu to zinātņu vidū, kas šaurākā vai plašākā aspektā pētī cilvēku, var attēlot shēmā. Socioloģiskā sociālpsiholoģijā akcentē uzmanību uz sociālo statusu un tiem atbilstošo lomu ietekmi uz cilvēku uzvedību, kā arī šīs uzvedības atgriezenisku ietekmi uz sociālo struktūru un sociālo vidi kopumā, makrosociālā līmenī (organizācijas, institūcijas) analizē sabiedrības un indivīda savstarpējo atkarību. Mikrosociālā līmenī (indivīds, mazā grupa) socioloģiskā sociālpsiholoģijā pētī cilvēka sociālās dabas veidošanos interakcijas procesā mazajās grupās — patību, socializāciju, pašas mazās grupas kā sociālpsiholoģiskas kopības un to struktūras.