Sociālas problēmas analīze - emigrācija

Kopš 2015. gada aprīļa Eiropas Savienība palielināja finansējumu robežsardzes operācijām Vidusjūrā un izstrādāja plānu, lai cīnītos ar migrantu kontrabandu, ierosinot valstu kvotu sistēmu un sadalot patvēruma meklētājus pa Eiropas Savienības valstīm. Divas trešdaļas pieteikumu saņēma četras valstis — Vācija, Zviedrija, Itālija un Francija —, statuss tika piešķirts divām trešdaļām. (“Asylum statistics”, 2017)
Personīgā saskarsme ar emigrāciju, manuprāt ir jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kad iespējams kāds radinieks, paziņa, draugs ir aizceļojis labākas dzīves meklējumos vai nu ar cerību nopelnīt vairāk nekā dzimtenē, vai iegūt izglītību. Vispopulārākās valstis paziņu lokā ir Lielbritānija, Īrija un skandināvu valstis, tas tā ir arī pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem. Daudzi aizbrauc ar tādu domu, kad sapelnīs un iekrās vairāk kapitālu un atgriezīsies pie ģimenes šeit Latvijā, bet bieži ir tā, ka paliek uz dzīvi citā zemē, pat aicinot braukt šurp citas paziņas, jo ir labāki dzīvošanas apstākļi, nodokļu atvieglojumi, pabalsti, ekonomiskā situācija ir krietni labāka. Spriežot pēc nekārtībām valsts sistēmā un cilvēku vēlmi iegūt labākus dzīves apstākļus, emigrācijas jēdziens vēl ilgi būs populārs latviešu iedzīvotāju vidū. Ne tikai darbspējīgie un studenti ir riska grupas, kuras nākotnē aizvien aizceļos uz ārzemēm, bet (diezgan ticami) arī viņu ģimenes un radinieki. Kopumā zemi dzimstības rādītāji un pieaugošs vidējais mūža ilgums ES veicinās gan darbaspēka apjoma samazināšanos ilgtermiņā ,gan arvien straujāk novecojošos sabiedrību.
…