Spīdola Raiņa lugā "Uguns un nakts"

SPĪDOLA – sarežģītākais, grūtāk izprotamais, pamatslodzi nesošais, visu kopā saistošais un reizē – traģiskākais tēls lugā. Spīdola ir vismaz trīsdabīga: -sieviete, -pasaules garīgās kultūras dialektiskās attīstības nesēja, -Raiņa individuālo uzskatu paudēja. (Tādēļ, ka Spīdola sevī iemieso dialektiku, ir spiesta nepārtraukti mainīties kā sieviete, kā kultūra, kā dzejnieka pārliecība) „Garīgā kultūra” – filozofija, māksla, politika, tiesības, izglītība, morāle, reliģija u.c. Caur Spīdolu runā trīs Raiņi: - kā savas tautas pārstāvis, - kā filozofs internacionālists, - kā neatkarīga mākslinieciska individualitāte.