1.1. Ekonomikā lietojamo kvantitatīvo metožu loks ir ļoti plašs. Galvenās no šīm metodēm ir šādas:
1.Matemātiskās programmēšanas metodes. Šīs metodes saistītas ar kādu nezināmu lielumu (piemēram, produkcijas ražošanas apjomu, pārvadājumu apjomu, finanšu resursu izmantošanas apjomu u.c.) vērtību noteikšanu, un tās optimizē (minimizē vai maksimizē) kādu funkciju (piemēram, maksimizē peļņu, minimizē izmaksas u.tml.), ņemot vērā zināmus ierobežojumus, kādi pastāv attiecīgajā situācijā. Šīs metodes iespējams izmantot, kad pastāv vairāki iespējamie problēmas risināšanas varianti jeb alternatīvas, bet katra no alternatīvām prasa noteiktu resursu daudzumu, kuri, protams, ir ierobežoti.
2. Statistiskās metodes. Šīs metodes ir saistītas ar konkrētām statistikas metodēm, kuras izstrādātas datu apkopošanai, analīzei, prognozēšanai, sakarību pētīšanai u.tml. Šeit ir runa par ekonomisko procesu dinamikas rindu analīzes un prognozēšanas metodēm, sakarību pētīšanas (korelācijas - regresijas) metodēm, hipotēžu pārbaudes metodēm u.c.
3.Imitējošās modelēšanas metodes. Šīs ir specifiskas metodes, kuras balstās uz gadījuma skaitļu ģenerēšanu un dažādu gadījuma plūsmu mākslīgu reproducēšanu ar šo gadījuma skaitļu palīdzību un attiecīgi atbilstošās situācijas dažādu raksturlielumu aprēķināšanu. Šīs metodes parasti lieto situācijās, kurās parametri ir gadījuma lielumi (var pieņemt vērtības ar to vai citu varbūtību), vai arī situācijās, kuras nevar aprakstīt tikai ar kāda analītiska tipa modeļa palīdzību, bet var izteikt algoritmiski, turklāt lietojot gadījuma skaitļus.…