Spilgtākie 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta sākuma latviešu autori un viņu darbi

Lelde Stumbre
Daiļrades vispārīgs raksturojums
Liriķe ar dramaturģes dvēseli un otrādi. 70., 80. gadu mijā ar savām lugām maina latviešu dramaturģijas paradigmu – arvien lielāka distancēšanās no reālisma, sociālās vides atveida, lielāka iedziļināšanās cilvēku psiholoģijā. Aktualizējas modernisma drāmas iezīmes. Atspoguļojas ārzemju modernās drāmas pieredze – absurda drāma, eksistenciālisma drāma, episkais teātris, virzība uz postmodernās drāmas elementu izmantojumu, jaunu stilistisku ceļu meklējumi. Viena no Stumbres centrālajām tēmām – cilvēka iekšējā būtība. Vienlaikus gribēt un negribēt būt brīviem. Cilvēks dzīvo 2 pasaulēs – fiksētajā, kuru iespējams ignorēt, un garīgajā, kurai jākļūst par dominējošo.
Stumbre virza savus varoņus citas dzīves telpas meklējumos. Varoņos ietver daudz no sevis. Savā dziļākajā būtībā Stumbres lugu personas ir ceļinieki. Galvenais, ko cilvēks var paņemt ceļā līdzi, ir brīvas izvēles iespējas. Haoss ir cilvēka dvēselē – viņš ir pa pusei slikts, pa pusei labs, viņa gribu māc un notrulina ne vien sabiedrības priekšstati, bet arī dzīvei nelabvēlīgas fatālas liktens radītas nejaušības. Elle vispirms ir cilvēks pats sev. Pasaule ir kā saplēsta vāze ar mirušām puķēm. Neizskaistināta patiesība par savu laikmetu. Vēlreiz izsāp rūgtā patiesība par dzīves šķietamo bezizeju, tomēr Stumbres varoņi meklē izeju, paplašinot savas dzīves telpu. Lasītāja emocionālo kontaktu ar Stumbres lugām vispirms rada viņas tēlu dzīvīgums, tajos kūsājošās dziņas. …