Staņislavskis "Ētika"

Formālā un radošā uzmanība
35. Formālā uzmanība ir tāda uzmanība, kura noris bez radošās fantāzijas līdzdalības.
36. Radošā uzmanība ir tāda uzmanība, kuras norises laikā aktieris ar fantāzijas palīdzību ikvienu objektu uz skatuves pārveido sev nepieciešamā, vajadzīgā, interesantā objektā, pārveido par tādu, no kura vēlāk pat grūti atrauties.
37. Aktierim jācenšas, lai viņa skatuviskā uzmanība vienmēr būtu radoša. Viss jāuztver ar neviltotu interesi.
38. Radošā uzmanība ir neizsmeļams aktiera jaunrades prieka avots.
39. Tā ir neizsakāma bauda — simtiem skatītāju acu priekšā mie¬rīgi sēdēt uz skatuves un lasīt laikrakstu vai grāmatu.
40. Katrai frāzei, ko izla¬sāt, jāizraisa jūsu apziņā tāds pats domu un asociāciju komplekss, kāds tas būtu, ja jūs šo frāzi izlasītu nevis uz skatuves, bet reālajā dzīvē. Jāpanāk, lai jūs ne tikai lasītu, bet arī apcerētu izlasīto.

Praktiskie secinājumi
41. Aktierim jāizkopj ne tikai ārējā uzmanība (prasme redzēt,
dzirdēt, sajust, saost, sagaršot), bet arī iekšējā uzmanība (prasme
attiecīgi ievirzīt savu domāšanu, sasaistīt to ar zināmiem, iepriekš
noteiktiem objektiem).
42. Aktiera uzmanības objektam uz skatuves ik brīdi jābūt arī
tēla uzmanības objektam.
43. Aktierim, nepārtraucot uzmanības procesu, jāprot pārorien¬tēties no viena objekta uz otru.
44. Aktierim jāprot teļa uzmanības objektus ar fantāzijas palī¬dzību padarīt par saviem objektiem.
…