Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti

Darbības, ko veic valdība, lai ietekmētu tirdzniecības apjoma un sastāva pārpilnību, ir zināmas kā tirdzniecības politika. Valdība var variēt ar dažādiem tirdzniecības politikas instrumentiem, tie ir tarifi, importa un eksporta nodokļi, kvotas, subsīdijas, beztarifu ierobežojumi.
Tirdzniecības ierobežojumi.
Brīvā tirdzniecība maksimizē pasaules ienākumus, tomēr vairākas valstis piekopj tirdzniecības ierobežojumus, kas dod labumu vietējai ražošanai. Viens no svarīgākajiem tirdzniecības ierobežojumiem vēsturiski ir izveidojušies tarifi, kas ir nodokļi vai nodevas eksportam un importam.
Tarifi jeb nodokļi.
Tarifi vai nodokļi tiek uzlikti produktiem brīdī, kad tie šķērso nacionālo robežu. Eksportmuita kāpina eksportpreču cenas, importmuitas tarifi ceļ iekšējās cenas, muitas tarifi sadārdzina tranzītu. Tarifi var būt atbilstoši preces vērtībai, specifiski vai salikti. Atbilstoši preces vērtībai tarifi tiek izteikti kā procenti, kas pievienoti tirdzniecības produktam. Specifiskie tarifi tiek izteikti kā fiksēta summa vienai vienībai vai tirdzniecības produktam. Saliktie tarifi ir kombinācija no preces vērtības un specifiskajiem tarifiem. 1
Parciālais līdzsvars analizē tarifu ietekmi uz valsts pieprasījumu vai piedāvājumu importējamiem produktiem un nosaka, ka vietējā cena importētajiem produktiem palielinās uzliekot pilnu nodokļu apjomu. …