Tikai divas valstis, kas otrā pasaules kara laikā nebija zaudējušas savu varenību, bet gan gluži pretēji to arī pavairojuša bija ASV un PSRS. Tās arī pirms tam bija lielvalstis, tomēr tikai sākot ar kara laiku tās intensīvi iesaistījās pasaules politiskajos procesos. Vislabākajā situācijā atradās ASV, kas bija ievērojami palielinājusi savu ekonomisko un militāro potenciālu.
1945. gada 25. aprīlī- 16. jūnijā norisinājās ANO dibināšanas konference, kurā piedalījās 50 valstis, 1948. gadā tika pieņemta arī cilvēktiesību deklarācija. Pasliktinoties Rietumu un PSRS attiecībām, pēdējā sāka izmantot savas veto tiesības Drošības padomē, kā rezultātā ANO darbība tika uz laiku faktiski iesaldēta.
Postdamas konferencē (1945. gada 17. jūlijs- 2. augusts) tika apspriests jau Jaltas konferencē aizsāktais jautājums par Vācijas un Berlīnes (atsevišķi) dalīšanu četrās okupācijas zonās. Vācijas pārvaldē bija jāievēro četri pamatnosacījumi: 1)denacifikācija, 2)demilitarizācija, 3)dekartelizācija, 4)vāciešu pievēršana (pāraudzināšana) demokrātijai. Tika nolemts nepieļaut smagās rūpniecības attīstību Vācijā, uzsvars tika likts uz lauksaimniecību un vieglo rūpniecību. Lai gan sākotnēji Vācijas sadalīšana zonās nebija paredzēta, lai to reāli sadalītu, tomēr pēc kārtējām PSRS un Rietumu nesaskaņām zonas kalpoja par veidu kā savā okupācijas teritorijā veidot sev uzticamu jeb saviem uzskatiem piemērotu valdību. Tā tika izveidota Austrumvācija un Rietumvācija. Turklāt potsdamas konferencē tiek noteiktas pēckara galīgās robežas.
Jau 1946. gadā Vinstons Čērčils runā par izveidojušos “dzelzs priekškaru” un atzīst, ka Eiropas politiskā karte nav tāda, par kādu sabiedrotie ir cīnījušies. 1947.gada 12.martā ar Trumena doktrīnu tiek noteikts, ka Rietumi jāpasargā no Austrumu ietekmes. 5.jūnijā stājas spēkā Māršala plāns, kas paredz sniegt atbalstu karā cietušajām valstīm; PSRS norobežojas un liedz iesaistīties arī savām satelītvalstīm. Decembrī Londonā notiek ārlietu ministru konference, kurā paziņo, ka Rietumu un Austrumu intereses nav iespējams samierināt.
ASV un PSRS attiecības pasliktinās kara beigu posmā, kad jālemj Centrāleiropas liktenis un ideoloģiskās pretrunas (kas vienotā mērķa[ nacisma apkarošanas] dēļ) atklājas daudz spilgtākā gaismā.
…
