Klīniskā norise. Inkubācijas periods ilgst no dažām dienām līdz vienam mēnesim, vidēji 1 – 2 nedēļas. Vispār tetāns var norisēt ģeneralizētā un lokālā formā. Cilvēkam parasti attīstās ģeneralizētā forma. Dažreiz novēro prodromālo periodu, kura laikā rodas saspringums un muskuļu raustīšanās brūces apvidū, nespēks, galvassāpes, svīšana, uzbudināmība. Visbiežāk slimība sākas akūti.
Parasti slimība sākas ar specifiskiem simptomiem, proti, trismu – košanas muskuļu saraušanos, disfāgiju un spranda muskuļu rigiditāti. Minētie simptomi attīstās gandrīz vienlaicīgi. Pirmo trīs simptomu kombinācija ir raksturīga vienīgi stingumkrampjiem. Trismam raksturīgs saspringums un krampjveida košanas muskulatūras saraušanās, kas apgrūtina mutes atvēršanu. Mīmikas muskuļu krampji rada īpašu sejas izteiksmi, ko dēvē par sardonisko smaidu. Disfāgija rodas rīkles muskuļu spazmu dēļ. Toniskie skeleta muskuļu krampji ir cēlonis spranda muskuļu rigiditātei. Svarīgi zināt, ka šī rigiditāte stingumkrampju gadījumā nav smadzeņu apvalku kairinājums vai iekaisums un nav saistāma ar citiem meningeāliem simptomiem, piemēram, Kerniga, Brudziņska u.c. Krampji mēdz būt ķermeņa un ekstremitāšu muskuļos, bet neskar plaukstas un pēdas, tie ir ilgstoši un reizēm nepārejoši. Muskuļu atslābšana nenotiek pat miegā. Krampju laikā skaidri iezīmējas lielo skeleta muskuļu kontūras. Smagos gadījumos stipro sāpju un muguras muskuļu saspringuma dēļ attīstās opistotonuss.
…
