Strāvas avoti

Mūsu dzīve nav iedomājama bez elektroenerģijas izmantošanas. To patērē tramvaji, trolejbusi, vilcieni. Ar to darbojas gan vienkāršas ierīces, gan rūpnīcas. Arī ielas naktī apgaismo spuldzītes darbināmas ar elektroenerģiju.

Elektroenerģiju ražo elektrostacijās, un līdz patārētājam tā nokļūst pa elektrostrāves līnijām – vadiem. Mēdz teikt ka pa vadiem plūst strāva, bet vai starp strāvi un elektroenerģiju ir kāda atšķirība?

To var atbildēt izpētot par metālu elektroniskajām īpašībām. Metālos, brīvo vērtību elektroni var pārvietoties elektriskā lauka ietekmē. Piem. ja metāla stieni ievieto elektriskajā laukā, gandrīz visi vērtības elektroni uzsāk kustību. Elektriskā spēka līnijas peiņemts novilkt tādā virzienā, kādā lauks darbojas uz pozitīvi lādētu daļiņu. Metālos elektroni pārvietojas preteji pieņemtajam lauka speka līniju virzienam, jo tiem ir negatīvs lādiņš. Lādēto daļiņu orientētu kustību sauc apr elektrisko strāvu. Metālos elektriskā strāva ir brīvo elektronu plūsma. Gāzēs un šķīdumos elektriskais lauks darbojas uz vielas joniem, izraisot to kustību. Joni ir gan pozitīvi, gan negatīvi. Tie gāzē var veidoties, apstarojot elektriski neitrālas gāzes molekulas ar radeoaktīvu starojumu, rentgenstariem, ultravioletajiem stariem, kā arī karsējot gāzi. Joni var izveidoties arī vielu šķīdumos ūdenī. Sāļu, sārmu un skābju molēkulas ūdenī sadalās jonos. …