-
Šūnu bioloģija
Šūnu bioloģijas priekšmets risina problēmas par atsevišķu molekulu, šo molekulu kompleksu un iekš šūnu organoīdu uzbūvi un to funkcijām šūnā.
Šūnu bioloģija kā pastāvīga mācība kļuva pazīstama tikai pēdējo 40 gadu laikā, lai gan šūnu bioloģijas nosaukums pirmo reiz minēts 19. gs. beigās. Attīstās izmantojot zināšanas mikroskopiskā anatomijā, citoloģijā, ģenētikā.
Vēsture.
Citoloģija – mācība par šūnu – izveidojas 17. gs., kad angļu fiziķis un dabas zinātnieks Huks un Levēnhuks pašizgudrotos mikroskopos novēroja un aprakstīja dzīvas vielas strukturālos komponentus.
Progress līdz 19. gs. ir lēns līdz laikam, kad Amici izveidoja labākas lēcas.
Šūnas atklāšanas vēsture:
Brauns atklāja šūnas kodolu (1831 – 1833)
Šleiders (1838) un Švans (1839) noformulē šūnas teoriju
Virhovs (1858) papildina šūnu teoriju – šūnas rodas daloties jau esošajām šūnām, liek pamatus šūnas patoloģijas izveidē.
19. gs. turpinās mikroskopu uzbūves pilnveidošana
citologi iesāk pētījumus iekš šūnu līmenī:
1.1875.g. Vācija – Eduards Strasburgers un Volters Flemings apraksta hromosomas un mitozi.
2.1898. g. Bends iesāk šūnu organoīdu (mitohondriju) noteikšanu.
Termins šūnu bioloģija pirmo reizi minēts 1876. g., kad nodibināja pirmo šūnu bioloģiju laboratoriju Beļģijā, Lauvenas katoļu universitātē.
Vienlaicīgi ar pirmajiem sasniegumiem, atklājot šūnu, no organiskās ķīmijas atdalās bioķīmija.
1828.g. Vohlers no neorganiskiem komponentiem sintezē urīnvielu un izzūd koncepcija par dzīvības spēkiem organiskajā ķīmijā.
1869.g. Meišers no šūnas izdala kodolu un pierāda, ka tas satur olbaltumvielas un skābi.
Šūnu pētījumu vēsture.
Notiek šūnu metabolisma (vielu maiņas) pētījumi, izolējot atsevišķus šūnu komponentus
izmantojot šūnas frakcionēšanas metodi, 1913.g. Varburgs atklāj, ka centrifugējot jūras cūciņas aknu ekstraktu, iegūtā frakcija satur mitohondrijus.
1940-jos gados ASV Rokfellera institūta A. Klaudes laboratorijā veic pētījumus, kuros šūnu frakciju bioķīmiskās analīzes izvērtē saistībā ar šūnu uzbūvi. A. Klaudes vadīto pētnieku grupai ir galvenā loma šūnu pētījumos ieviešot šūnu frakciju diferencētās centrifugēšanas metodi u.c.
1955. gadā sāk izdot žurnālu „Šūnu bioloģija”
1961. gadā notiek pirmā Amerikas šūnu bioloģijas biedrības sēde.
Šūnu evolūcija.
Pirmā dzīvā šūna parādījusies apmēram pirms 3,5 biljoniem gadu.
Daudzšūnu organismi parādījās pirms 600 miljoniem gadu.
Pēc antropologu datiem pirmā cilvēkveidīgā būtne ir atrasta pirms 35 000 gadu. Dzīvības vēstures agrīnā periodā pārstāvju lielākā daļa (80%) ir mikroorganismi un tikai daudz vēlāk parādījās daudzšūnu organismi un cilvēks. Vienšūnu mikroorganismi kā vienīgās dzīvas būtnes parādījās pirms 3 biljoniem gadu.
Iepriekšminētajā garajā laika periodā notiek šūnas attīstība, parādās prokariotiskās, tad eikariotiskās šūnas.
Eikariotiskās šūnas parādījās pirms 1,4 biljoniem gadu. Daļa eikariotisko šūnu attīstījās no prokariotiem.
Prokariotisko un eikariotisko šūnu īpašības ir atšķirīgas, bet molekulārajā līmenī ir daudz līdzību.
Frensis Kriks 1953. gadā kopā ar Kembridžas Universitātes zinātnieku Dž. Votsonu atklāja DNS molekulas telpisko struktūru.…
Konspekts šūnu bioloģijā (pie Gromas) Te ir visas lekcijas... Lieliski noderēs tiem, kam sanāca nogulēt viņas lekcijas! RSU, MF, 1. kurss
- Šūna kā dzīvības pamats
- Šūnu bioloģija
- Terapija
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Špikera sagatave fizioloģijā
Summaries, Notes for university20
-
Šūna kā dzīvības pamats
Summaries, Notes for university4
-
Šūnu saturošā informācija
Summaries, Notes for university5
-
Salīdzinošā citoloģija
Summaries, Notes for university3
-
Šūnu vairošanās
Summaries, Notes for university4