Ievads
Nosaukums „bezmugurkaulnieki” tika ieviests, lai apzīmētu visus dzīvniekus, kam nav mugurkaula. Bezmugurkaulnieki ir vairāk nekā 95% zināmo dzīvnieku.
Posmkāji ir dzīvnieku valsts vislielākā daļa. To raksturīgākā iezīme ir hitīna apvalks. Posmkāju ķermenis ir sadalīts segmentos; no katra segmenta aug ekstremitātes ar locītavām, kas savieno atšķirīgus posmus. Šīs ekstremitātes kalpo dažādiem mērķiem, piemēram, galvas ekstremitātes var būt mutes orgāni.
Kukaiņi ir vislielākā posmkāju klase. Ir zināms gandrīz miljons šīs grupas pārstāvju. Kukaiņu klase iedalās divās apakšklasēs: spārneņos un nespārneņos. Kukaiņiem ir trīs pāri kāju, var būt arī spārni, kā arī galvkrūtis.
Tauriņu jeb zvīņspārņu veidi
Parastais zilenītis ir viens no lielās tauriņu ģimenes. Tāpat kā citas zeltainīšu dzimtas sugas, arī viņš lielā skaitā izplatīts Eiropā. Viņa nosaukums reizēm ir maldinošs: dažas zilenīšu sugas un vairuma sugu tēviņi nav zili, bet brūni.
Interesanti, ka zilenīšu spārnos nav zilās krāsvielas. Metāliski zilā tēviņu krāsa rodas, gaismai lūstot pret tūkstošiem zvīņu, kas atrodas spārnu virspusē.
Barība: Kāpuri ēd tauriņziežu dzimtas augu lapas, tauriņi barojas ar nektāru.
Vairošanās: Gada laikā paspēj izaugt divas parastā zilenīša paaudzes.
Novērošana: Zilenīšus var novērot, kad tie lidinās no zieda uz ziedu. Ja palaimējas, tuvumā var novērot, kā tauriņi, kopā sakļāvuši spārnus, pārojas uz lapas vai zieda vai arī atpūšas uz zāles stiebra gala, galvas pavērsuši lejup. Reizēm var ieraudzīt lielu grupu spilgtu tēviņu, kuri pulcējas uz augiem un atver saulei savus spārnus. Bieži šie tauriņi redzami virs dubļu peļķēm. Zem augu lapām, no kuru nektāra zilenīši pārtiek, var atrast viņu oliņas.
Kāpuri: Zaļi ar dzelteniem lāsumiem. Augot met ādu.
Spārnu plētums: līdz 35 mm
Krāsa un izskats: Tēviņam spārni augšpusē ir metāliski zili, mātītēm brūni.
…
