-
Tehniskā mehānika
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
Tehniskās mehānikas jēdzieni | 5 | |
1.1. | Mehānikas objekti, to īpašības | 5 |
1.2. | Slodzes | 9 |
1.3. | Kustības | 12 |
2. | Mašīnbūves materiāli | 14 |
2.1. | Materiālu veidi un izvēle | 14 |
2.2. | Materiālu stiprības un elastības skaitliskie raksturotāji | 15 |
3. | Aprēķini tehniskā mehānikā | 18 |
3.1. | Mašīnu elementu darbspējas kritēriji | 18 |
3.2. | Detaļu izmēru noteikšana | 18 |
3.3. | Līdzsvara aprēķini | 19 |
3.4. | Kinemātiskie aprēķini | 21 |
3.5. | Stiprības aprēķini | 23 |
3.6. | Stinguma aprēķini | 26 |
3.7. | Noturības aprēķini | 26 |
3.8. | Dinamiskie aprēķini | 27 |
Kontroljautājumi | 28 | |
Literatūra | 32 |
Mehānikā aplūkojamos objektus nosaka prakse – tie ir tehnikā lietojamie konstrukciju elementi. Tā kā šo elementu īpašības ir ļoti daudzveidīgas un pilnā mērā visas ievērot nav iespējams, praksē izmanto abstrakcijas – galveno īpašību atdalīšanu no nebūtiskām. To, kuras īpašības jāuzskata par galvenajām, nosaka konkrētā uzdevuma saturs.
Materiāls punkts ir jebkurš ķermenis, kura formu un izmērus konkrētā situācijā var neņemt vērā. Bez īpašībām , kas raksturo ģeometrisko punktu (koordinātas, nulles izmēri), materiālam punktam piemīt arī masa.
Telpisks ķermenis ir tāds, kura forma un izmēri jāņem vērā. Pēc ģeometriskām īpašībām šos ķermeņus iedala trijās grupās: 1. sija (stienis) ir ķermenis, kura viens izmērs ievērojami pārsniedz pārējos divus; 2. plāksne – ķermenis, kura viens izmērs ir ievērojami mazāks par diviem pārējiem (plāksnes paveids ir čaula, kad ķermenis nav plakans); 3. masīvs – ķermenis, kura visi trīs izmēri ir vienas kārtas. Lielākā daļa no tehniskā mehānikā aplūkojamiem telpiskiem objektiem atbilst sijām.
Absolūti ciets ķermenis ir tāds, kura deformācijas var neņemt vērā. Šāds ķermenis ir materiālu punktu sistēma, kurā starp punktiem ir nemainīgi attālumi un kas var pārvietoties telpā.
Deformējams ķermenis ir tāds, kura forma un izmēri var mainīties. Tehniskā mehānikā apskata tikai elastīgas deformācijas – tādas, kuras pēc slodzes izbeigšanās pilnībā izzūd. Deformācija no pārvietojuma atšķiras ar to, ka nemainās visa ķermeņa stāvoklis telpā, bet tikai tā atsevišķu punktu (daļu) stāvoklis citam pret citu.
Brīvs ķermenis ir tāds, kura stāvokli un kustības telpā neierobežo citi ķermeņi. Ja apskatāmo ķermeni ierobežo citi, tad to uzskata par saistītu. Tos ķermeņus, kas saskaras ar apskatāmo un ierobežo tā kustības, sauc par balstiem (saitēm). Brīvam telpiskam ķermenim telpā ir sešas kustības brīvības (trīs virzes kustības asu virzienos un trīs rotācijas ap tām), plaknē - trīs. Ja brīvs ķermenis tiek uzskatīts par materiālu punktu, tam ir tikai trīs kustības brīvības, jo punkts nevar rotēt ap savu asi. Pilnīgi brīvi ķermeņi dabā un tehnikā ir reti sastopami.
Balsti (saites) tiek iedalīti trīs grupās atkarībā no to konstruktīvā izveidojuma un aplūkojamā ķermeņa iespējamām kustībām attiecībā pret balstu. Pirmās grupas balsti ir absolūti gluda plakne (slīdes berze tiek ignorēta), šo plakņu krustošanās šķautne vai virsotne, kā arī absolūti gluda liekta virsma.…
Tehniskā mehānika ir mācību priekšmets, kas paredzēts gandrīz visās tehnisko specialitāšu izglītības programmās. Tā galvenais uzdevums – dot priekšstatu par mehānismu un mašīnu uzbūvi , to darbību un projektēšanas principiem, kā arī veicināt tehniskās, racionālās domāšanas attīstību. Lai realizētu šo uzdevumu, nepieciešams apgūt mehānikas pamatjēdzienus, izplatītāko detaļu konstrukcijas, ieteicamos materiālus un aprēķinu sistēmu. Tehniskā mehānika pamatojas uz klasiskām mehānikas nodaļām – teorētisko mehāniku, materiālu pretestību un mašīnu elementiem. Teorētiskā mehānika apskata absolūti cietu ķermeņu mijiedarbības un kustības, dodot attiecīgas aprēķinu metodes. Materiālu pretestība apskata deformējamus ķermeņus un dod metodes stiprības aprēķiniem. Mašīnu elementi ir mehānikas nodaļa, kas apskata izplatītākās mašīnu detaļas, to konstrukciju dažādību, ar izmēru izvēli un darbspējas nodrošināšanu saistītos aprēķinus. Daļēji šie jautājumi tiek apskatīti fizikas kursa mehānikas daļā, jo mijiedarbības un mehāniskā kustība ir viens no fizikālo parādību veidiem. Tehniskā mehānikā šos jautājumus apskata padziļināti, lai gūtu izpratni par spēku dažādību, konstrukcijas stiprību, stingumu, noturību, detaļu konstruktīvo izveidojumu un atbilstošu materiālu izvēli. Šajā kursā priekšmeta saturs nav pakļauts tradicionālam dalījumam, bet vērsts uz to, lai realizētu specialitātes standarta prasības. Iekārtu mehāniķiem profesijas standarts paredz izpratnes līmenī apgūt tipveida detaļu un mezglu stiprības aprēķinus un pielietojuma līmenī- iekārtu konstrukcijas, kas sastāv no mašīnu elementiem. Mācību grāmatas ar šādu materiāla dalījumu nav, tādēļ tiek piedāvāts šis konspekts, kas tomēr nevar tikt uzskatīts par galveno mācību līdzekli, bet izmantojams kopā ar mācību grāmatu.
- Matemātiskas statistikas papildnodarbības
- Skaitliskās metodes
- Tehniskā mehānika
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Matemātiskas statistikas papildnodarbības
Summaries, Notes for university7
-
Skaitliskās metodes
Summaries, Notes for university19
-
Tehnikas drošums
Summaries, Notes for university13
-
Lēmumu analīzes metodes
Summaries, Notes for university5
-
Naivs Baijes un "K tuvākie kaimiņi”
Summaries, Notes for university10