Kokvilnas šķiedru novecošanu veicina celulozē esošais ūdens un skābeklis. Parasti fotodestrukcija norit galvenokārt šķiedru un materiālu virspusē, sākot ar amorfiem apgabaliem un pakāpeniski pārejot uz kristāliskiem. Šķiedru struktūras izmaiņas noved pie stiprības samazināšanās un cietības palielināšanās. Šķiedru virsējā slānī parādās plaisas, pārrāvumi, kuros iekļūst mitrums un gaisa skābeklis, mikroorganismi un putekļi. Paaugstināta temperatūra paātrina fotodestrukcijas procesu.
Vilnas šķiedru fotodestrukcija ir saistīta ar keratīna disulfida saišu sagrūšanu saules staru ietekmē. No olbaltumvielu šķiedrām lēnāk noveco vilna, ātrāk zīds.
No sintētiskajām šķiedrām vismazākā gaismas izturība ir PA un PES.
Mākslīgo šķiedru gaismas izturība vēl zemāka.
TM gaismas izturība atkarīga ne tikai no šķiedru veida, bet arī struktūras. Fotodestrukcija lēnāk norit liela lineārā blīvuma un paaugstināta groduma pavedienos un dzijās, biezos un blīvos audumos, trikotāžā, jo šādos materiālos saules radiācija iekļūst daudz mazāk un oksidēšanās reakcijas norit lēnāk. Fotodestrukcija atkarīga arī no tekstilmateriālu apdares. Balināto audumu stiprība gaismas, saules staru ietekmē zūd straujāk nekā krāsoto un nebalināto audumu struktūra, jo balinātos audumos oksidēšanās reakcijas norit dziļāk materiāla iekšienē. Merserizēti audumi fotodestrukcijai pakļauti vairāk nekā nemerserizēti. Materiālu novecošana ir atkarīga arī no krāsas. Visvairāk krāsu zaudē sarkanie, oranžie un dzeltenie materiāli, jo tie visvairāk absorbē ultravioletos starus. Izturīgāki pret gaismas iedarbību ir materiāli, kas apstrādāti ar pretsarukuma, pretpūšanas, neburzāmības un ūdens necaurlaidības preparātiem.
Izturības kritērijs – materiālu stiprības samazināšanās.
…
