Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:902359
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.12.2020.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

33. Kādi pēc Hauervasa un Burela domām ir galvenie izplatītāko deontoloģisko un teleoloģisko normatīvo ētikas teoriju trūkumi un kā tos var labot ar kristīgajā naratīvā balstītu ētiku?
Morāliem spriedumiem jābūt neegoistiskiem tādā nozīmē, ka to patiesuma nostiprināšanā nedrīkst iesaistīt morālā subjekta personisko vēsturi, identificēšanos ar kopienu vai kādu citu personisku faktoru. Tādējādi modernā ētika – vai tā būtu kantiskā „kategoriskā imperatīva” universālā racionalitāte vai utilitārisma „lielākā labuma lielākam skaitam cilvēku” princips – vēlas atbrīvot morālo uzvedību no paša morālā subjekta ticības pārliecību, noslieču un rakstura patvaļīgajiem un relatīvajiem elementiem.
Autori uzskata, kā šādi mēģinājumi pielīdzināt ētikas teoriju zinātnei kropļo praktisko prātu. Ētikā objektivitāti nevar sasniegt, norobežojoties no naratīva, bet gan pamatojoties tādos naratīvos, kas vislabāk virza cilvēku uz labo.
Autori norāda uz mūsdienu ētikas koncentrēšanos uz problēmjautājumiem, kuros jāpieņem grūti lēmumi. Ētika šādā perspektīvā kļūst par lēmumu pieņemšanas procedūru situācijās, kurās jāizdara izvēle, piemēram, izdarīt vai neizdarīt abortu un tml. Šāda pieeja ir tipiska standarta ētiskās pieejas kontekstā. Pieņēmums, ka morāle galvenokārt saistās ar „problēmām”, vedina konstruēt ētiku kā racionālu zinātni, kas no morālā subjekta un tā situācijas neatkarīgā, neitrālā veidā izvērtē alternatīvus „risinājumus”, ko var nodalīt no personiskās pieredzes un universalizēt.
Priekšstats par racionalitāti pēc autoru domām ir atkarīgs no naratīva. Lai to parādītu, autori vispirms norāda uz standarta pieejas tendenci ignorēt morālo priekšstatu nozīmi un nozīmīgumu. Šī pieeja pieņem pasauli kā dotu situāciju, kurā jāpieņem ētiskais lēmums. Ētikas jēdzieni kā „slepkavība”, „zagšana”, „aborts” u.c. kļūst deskriptīvi. Autori uzskata, ka morālie priekšstati ir arī preskriptīvi; tiem ir formējoša funkcija – analoģiski Marksa formulai, ka filosofijas uzdevums ir nevis aprakstīt, bet izmainīt pasauli. Aprakstam vienmēr ir savs mērķis.

Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register