Tehniskās mehānikas pamatu kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar vienkāršāko un biežāk sastopamo konstrukciju elementu stiprības aprēķinu pamatiem, kā arī ar vienkāršākiem rotācijas kustības pārvadiem. Kursā ir trīs daļas - teorētiskās mehānikas, materiālu pretestības un mašīnu elementu pamati.
Cietu ķermeņu stiprība ir tieši atkarīga no atsevišķu ķermeņu daļiņu savstarpējās saķeres spēkiem. Šo spēku maksimālais lielums (robežlielums) ir ierobežots un atkarīgs gan no materiāla, gan arī no tā mehāniskās un termiskās apstrādes. Ja ķermenim pieliktā slodze tiecas nobīdīt, vai arī atraut vienu daļiņu no otras ar spēkiem, kas pārsniedz šo robežlielumu, tad ķermenis tiek sagrauts. Tādējādi stiprības aprēķini nav iedomājami bez labām zināšanām mācībā par spēkiem un materiālo objektu līdzsvaru. Tāpēc arī liela kursa daļa būs veltīta teorētiskās mehānikas pirmajai daļai - statikai.
Otrā un trešā teorētiskās mehānikas daļas - kinemātika un dināmika - tiks aplūkotas tikai tādā apjomā, lai varētu sekmīgi pētīt rotācijas kustības pārvadus.
Materiālu pretestības pamatos tiks aplūkoti tādu konstrukcijas elementu stiprības aprēķini, kuru aprēķinu shēmas sastāv no taisniem stieņiem un šķērsgriezums nav plānsienu profils, vienkāršu un saliktu slogojumu gadījumos. Tiks doti arī ilgizturības aprēķinu un spiestu stieņu stabilitātes aprēķinu pamati.
Mašīnu un mehānismu elementos tiks aplūkoti biežāk lietojamo neizjaucamo un izjaucamo savienojumu stiprības aprēķini, kā arī populārāko rotācijas kustības pārvadu konstrukcijas, galvenie parametri, kinemātika, priekšrocìbas un trūkumi. Tiks aplūkoti arī vārpstu gultņu ilgizturības aprēķini.
Tehniskās mehānikas kursa apguves neatņemama sastāvdaļa ir praktiski aprēķinu darbi, kuros noteikti būtu jāievēro, ka visi dotie lielumi ir aptuveni, kaut gan uzdevumu formulējumos tas parasti netiek uzsvērts. Parasti to precizitāte nepārsniedz vienu procentu. Tāapēc arī aprēķinus ir mērķtiecīgi izdarīt ar trim vērtīgiem cipariem, ceturto vērtīgo ciparu saglabājot tikai tad, ja skaitļa pirmais cipars ir vieninieks.
Statika pēta ķermeņu līdzsvaru spēku darbības rezultātā, kā arī aplūko paņēmienus, kā atrast vairāku spēku kopējo iedarbību uz materiālo objektu. Statikā visi ķermeņi tiek uzskatīti par absolūti cietiem (nedeformējamiem).
1.1. Statikas pamatjēdzieni.
Absolūti ciets ķermenis - ķermenis, kurā attālumi starp jebkuriem diviem punktiem ir nemainīgi pie jebkuras mehāniskas iedarbības uz to.
Dabā, protams, absolūti cietu ķermeņu nav. Tomēr vairumā gadījumu slodzes izsauktās ķermeņu deformācijas ir niecīgas salīdzinot ar visa ķermeņa izmēriem un tāpēc tās var neievērot.
Materiāls punkts - ķermeņa daļiņa vai ķermenis, kura izmēri ir niecīgi, salīdzinot ar citiem aplūkojamā uzdevumā sastopamiem izmēriem.
Tā piemēram, astronomijas aprēķinos nereti par materiālu punktu pieņem veselu planētu vai pat zvaigzni, turpretī sīku mehānismu dinamikas aprēķinos dažkārt pat de-taļu, kuras izmēri ir tikai daži milimetri, par materiālu punktu pieņemt nav pieļaujams.
Brīvs ķermenis - ķermenis kurš nesaskaras ne ar vienu citu ķermeni.
Spēks - vektoriāls lielums, kas raksturo divu ķermeņu savstarpējo mehānisko iedar-bību pēc lieluma un virziena.
Šī iedarbība var notikt gan ķemeņiem saskaroties savā starpā, gan arī bezkontakta ceļā ar kāda spēka lauka, piemēram gravitācijas, starpniecību.
Izšķir izkliedētus spēkus (izkliedētu slodzi) un koncentrētus spēkus.…
