1.1. Tirdzniecības raksturojums
Tirdzniecība jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiņa. Izšķir vienkāršu preču vai pakalpojumu apmaiņu vai tirdzniecību ar naudas palīdzību. Tāpat tirdzniecības darījumi var notikt starp divām pusēm (divpusēja vai bilaterāla) vai starp vairākām pusēm (daudzpusēja vai multimateriāla) tirdzniecība.
Tirdzniecība parasti notiek īpašās tirdzniecības vietās - tirgū, veikalā, fondu biržā (vērtspapīru tirgus) utt. Tas neizslēdz iespēju, ka tirdzniecības darījumi var notikt arī ārpus šīm vietām. Mūsdienās arvien plašāku izplatību gūst tirdzniecība ar interneta palīdzību (e-komercija).[1;128]
Tirdzniecības nozare iedalās : mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā.
Mazumtirdzniecība ir saimnieciska darbība, kuras uzdevums ir realizēt preci tās patērētājam neatkarīgi no tā, kāda institūcija (piemēram, ražotājs, vairumtirgotājs, mazumtirgotājs) šo darbību veic. Un tā ir pārdošana tieši patērētājam (tirdzniecības pēdējais posms).[3;470]
Vairumtirdzniecība ir pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
Starptautiskā tirdzniecība ir preču apmaiņa starp divām vai vairākām valstīm, vai, precīzāk, starp dažādu valstu uzņēmumiem. Galvenais iemesls, kādēļ pastāv starptautiskā tirdzniecība, ir suverēnu valstu pastāvēšana it visur pasaulē. Latvija, kā suverēna valsts stājas ekonomiskās attiecībās ar citām pasaules valstīm, gan tuvākajiem kaimiņiem Baltijā, gan tālākiem šo attiecību partneriem – Vāciju, Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm, Krieviju, Kazahstānu utt.
Starptautisko tirdzniecību ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp valstīm. Šo faktoru apraksta tā sauktais Gravitācijas modelis. Šis modelis nozīmē, ka tirdzniecības apjoms starp divām valstīm ir aptuveni proporcionāls šo valstu iekšzemes kopprodukta lielumam, pie citiem vienādiem nosacījumiem. Tirdzniecības apjoms samazinās, pieaugot attālumam starp šīm valstīm.[4;161]
Latvijas tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši liels ar Igauniju un Lietuvu, jo tās ir Latvijas kaimiņvalstis un preču pārvadājumu attālums ir neliels. Taču, piemēram, ar Portugāli, Grieķiju vai Urugvaju, Latvijas tirdzniecības apjoms ir mazāks, jo ievērojamais attālums no Latvijas līdz tām ir būtisks tirdzniecību ierobežojošs faktors.
Empīriski pētījumi rāda, ka palielinoties attālumam starp valstīm par 1%, tirdzniecības apjoms starp tām samazinās par 0.7-1%.
Šo attiecību nereti var būtiski mainīt citi faktori – ekonomiskās sadarbības līgumu esamība starp apskatāmajām valstīm, politisko iekārtu līdzība vai atšķirības, valodas tuvība vai barjeras utt. Tā, piemēram, Latvijas ārējā tirdzniecība ir aktīvāka ar Igauniju un Lietuvu, nekā ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai gan ģeogrāfiski visas tās ir Latvijas kaimiņvalstis. Tas izskaidrojams ar minēto faktoru atšķirīgo lomu katrā konkrētajā gadījumā.
…
