Uzņēmējiem kā ražotājiem, tā arī tirgotājiem baņķieriem nozīmīga ir brīvi pieejamā biržas informācija par tirgus konjunktūru, t.i., par pieprasījuma un piedāvājuma samēra izmaiņām, par tendencēm cenu jomā. Šī informācija ir visai nepieciešama, lai lemtu, ko ražot, cik ražot, un lai novērtētu peļņas gūšanas perspektīvu.
Izmaksu pazemināšanas stimulēšana
Pilnīgās konkurences apstākļos cenu veidošanās specifika determinē firmu pūliņu ievirzi peļņas palielināšanas jomā. Ja firma nespēj ietekmēt cenu, tad paliek alternatīva – ražošanas izmaksu samazināšana. Tas stimulē jaunāko tehnoloģiju lietošanu, efektīvu risinājumu meklējumus organizācijā un pārvaldē. Var censties arī palielināt ražošanas apmērus. Atsevišķs uzņēmējs, firma var cerēt uz noieta paplašināšanos, ja tiks pazemināta cena. Visreālāk tas būs tad, ja izdosies samazināt vidējās izmaksas. Šajā gadījumā veidosies tā saucamā papildu peļņa.
Parasti tiek uzsvērts, ka pilnīgā konkurence nav saistīta ar cenu konkurenci.
1)daļu attiecīgo preču pārdod arī ārpus biržas , it sevišķi nelielā apjomā.
2)Praktiski nosacījumi var būt tādi, ka uzņēmējs, lai ekonomiski izdzīvotu, ir spiests ķerties pie cenu konkurences.
Pilnīga konkurence un brīvā konkurence.
Nedrīkst jaukt pilnīgo konkurenci ar brīvās konkurences kapitālismu. Pēdējam ir raksturīgas daudzas un dažādas konkurences formas, to starpā arī daži nepilnīgas konkurences veidi. Brīvās konkurences kapitālisms bieži tiek saistīts ar noteiktiem vēsturiskiem ietvariem – vairāk ar 18. un 19. gadsimta attīstīto kapitālisma valstu ekonomisko iekārtu, kad saimniekošanā bija raksturīgs “visu karš pret visiem”. 20. gadsimtā ekonomiskas avanscēnā aktīvi sāka darboties oligopoli un atsevišķi monopoli. Plaši sāka runāt par nepilnīgo konkurenci kā mūsdienu ekonomikas raksturīgu pazīmi.
Joprojām pārsvarā skaita ziņā ir sīkie un vidējie uzņēmumi (strādājošo skaits līdz 500). Pilnīgā konkurence, kaut arī ne visai izplatīta, ir mūsdienu tirgus ekonomikas raksturīga pazīme.…
