TAKTS, SMALKJŪTĪBA UN DELIKĀTUMS.
Vēlamās rakstura īpašības. Svarīga pieklājības pavadone ir smalkjūtība. Tā ir morāla īpašība, kas raksturo cilvēka attieksmi pret apkārtējiem. Tā ietver gādību par citu cilvēku vajadzībām, prasībām un vēlmēm, kā arī uzmanīgu izturēšanos pret viņu interesēm, viņu satraucošām un sasāpējušām problēmām, domām un jūtām. Smalkjūtīgs cilvēks cenšas izprast līdzcilvēku uzvedības motīvus, taktiski izturēties pret citiem cilvēkiem, saudzēt viņu patmīlību, lepnumu, cieņu un godu, pieklājīgi izturēties pret visiem. Smalkjūtība nedrīkst pārvērsties lišķībā, divkosībā, glaimošanā, slavināšanā vai izdabāšanā.
Smalkjūtība nav šķirama no taktiskuma. Ar taktiskumu saprot mēra sajūtu un izpratni jebkurā situācijā. Cilvēka taktiskumu nosaka galvenokārt prāts
un jūtas. Takta izjūta ir prasme ikdienas dzīvē gan vienatnē, gan sabiedrībā ievērot pieklājīgas uzvedības noteikumus, tikumiskās un estētiskās prasības. Taktiski un smalkjūtīgi cilvēki parasti labi izprot citu cilvēku personības sarežģītās īpašības un to izpausmes. Taktiskuma izpausme ir arī atbilstoša mīmika, piemēroti žesti, patīkama balss, pat balss nianses. Sevišķi taktiskiem jābūt pret jūtīgiem, nedrošiem cilvēkiem, kas netic savām spējām. Netaktiski ir zoboties par slimiem, garīgi un fiziski neattīstītiem cilvēkiem. Cilvēka ārējiem defektiem nedrīkst pievērst uzmanību, tos vajadzētu censties neievērot.
…
