Totalitārisms

Ulmanis pievienojās demokrātiskajam blogam, centās iesaistīties valsts pārvaldes institūcijā, lai pamazām sniegties pēc visaugtākā mērķa: „Tā ir Ulmaņa individualitātes pamatīpašība – likt savam sparam sacelties visstiprāki, ja to grib nomākt.” E.Virza raksta: „Ulmanis mācēja palielināt un paplašināt savu individualitāti. Viņam bija simtām ausu, kas visas klausījās, ko runā latviešu ļaudis savā atšķirībā un vientulībā. Viņš gribēja zināt, vai ogles vēl plēn zem viņu dvēseļu pelniem, viņš grib dzirdēt sen jau pazīstamo zemes valodu. Un viņš izsūta savus palīgus visur, kas ne vien klausās un novēro, bet kas uzmundrina un stāsta un iededzina jaunas cerības, zinādams labi, ka tās ir spējīgas pārvarēt miesas un gara vājumu.” Viņa rokās nonāca liela vara un atbildīga par to, kas viņu apgaismoja domā par nacionalizāciju.
Ulmanis sasniedza daudz, ne tik daudz fiziski cik garīgi tautas apziņā, ka paši daudz ko varam un spējam. Šo režīmu laiks vēstures kontekstā ir īpašs ar to, ka pierāda, ka par labiem vadītājiem kļūst tie, kas ir vienlīdzīgi ar pārējiem tautas iedzīvotājiem, vismaz tautas apziņas ziņā, nevis visu cenšas atrisināt cīņu veidā, zaudējot daudzu cilvēku dzīvības un valsts pašapziņu.
…