Pēc secinājuma rakstura un īpatnībām slēdzieni iedalāmi 3 lielās grupās:
1. Deduktīvie slēdzieni.- Secināšanas (izziņas) metode – no plašākā, vispārējā uz atsevišķo. No kaut kā vispārēja tiek izsecināts kaut kas atsevišķs. Piemēram, Visi grieķi ir mirstīgi. Sokrāts ir grieķis. Tātad Sokrāts ir mirstīgs
2. Induktīvie slēdzieni.- Secināšanas (izziņas metode) – no atsevišķā uz vispārējo. No atsevišķas pazīmes vai pazīmēm tiek izsecināts kaut kas vispārējs.
3. Slēdzieni pēc analoģijas. Uz salīdzināšanas pamata tiek izdarīts secinājums.
Komunisms ir kā vēzis. Pret to ir nekavējoties jācīnās un pilnīgi jāiznīcina.”
Āboli ir līdzīgi bumbieriem, jo tie abi aug kokos, abi ir ēdami, bet tie ir atšķirīgi formas ziņā, tiem ir atšķirīga krāsa, atšķirīga garša." deduktīvo slēdzienu secinājums vienkārši tiek iegūts no premisām.
Siloģisms ir deduktīvs slēdziens ar vismaz 2 vienkāršām premisām.
Slēdziens ir process, kura rezultātā no vienas vai vairākām propozīcijām (sākumpunkts) tiek sasniegta un apgalvota kāda cita propozīcija (beigu punkts).
Argumenta veidi: ad hominem, appelēšana pie autoritātes, apļveida arguments, ad nauseam ( līdz nekaunībai, aiz žēlestības, normāla argumentācija, fundementāla argumentācija,
Arī saskaņā ar Civillikuma 1675.pantu vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumiem, kas ar to nodarīts, tad vēl jo vairāk viņām jāatbild solidāri arī par tādu ārpus līgumisku civiltiesisku pārkāpumu, kas neizveido noziedzīga nodarījuma sastāvu.
Premisas abas ir patiesās. Piemērs ir a fortiori arguments arguments a maiore (no lielākā)Tiek ievērota pareiza a fortiori argumenta forma. Arguments ir loģiski pamatots.
…
