Transportam ir milzīga ietekme uz iedzīvotāju dzīves veidu un kultūras attīstību. Transports ir tā tautsaimniecības nozare, bez kuras nevar pastāvēt neviena cita ražotne. Tāpat transporta pakalpojumi ir nepieciešami arī cilvēkiem, kuriem jānokļūst, piemēram, no vienas valsts uz otru vai arī no okeāna viena krasta uz otru.
Latvijā transporta saimniecībai ir sena vēsture. Jau bijušās Cariskās Krievijas un Padomju Savienības laikos Latvija bija viens no tiem reģioniem, kur pasažieru satiksme un kravu pārvadājumi bija ļoti augsti attīstīti. Taču, mainoties ekonomiskajai situācijai pēc neatkarības atgūšanas, samazinājās arī pieprasījums pēc visa veida transporta pakalpojumiem, tāpat lēcienveidīgi pieauga degvielas izmaksas, kas attiecīgi samazināja transporta pakalpojumu piedāvājuma līmeni. Savukārt kā loģiska tirgus reakcija sekoja transporta pakalpojumu cenu un tarifu pieaugums.
Taču tagad šis pārejas periods jau ir beidzies un Latvijā atkal pakāpeniski pieaug dažādu veidu kravu pārvadājumu apjoms. Ļoti strauji pieauga un vēl joprojām pieaug tranzīta kravu apjomi caur Latvijas ostām. Savukārt ostu attīstība ir sekmējusi arī kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu dzelzceļam un arī autotransportam.
Bet par spīti šiem kravu pārvadāšanas apjomu pieaugumiem tomēr pastāv vesela virkne dažādu problēmu, kas traucē vēl vairāk attīstīt transporta saimniecību Latvijā. Dzelzceļam šīs problēmas galvenokārt ir saistītas ar infrastruktūras uzturēšanu, kas sastāda ļoti ievērojamu daļu no kopējām dzelzceļa izmaksām. Arī autotransporta galvenā problēma ir infrastruktūra, tas ir, ceļu un ielu mazā caurlaides spēja. Vislabvēlīgākajā situācija pašlaik atrodas Latvijas ostas, kas ir saskārušās ar nedaudz mazākām problēmām nekā dzelzceļš un autotransports.
Transportēšana ir pakalpojums, kuru pērk tā lietotājs. Atšķirībā no preču ražošanas, transportēšanas pakalpojumam ir vietas un laika vienotība. Laika nozīmē transporta pakalpojums raksturīgs ar to, ka nokavējoties piedāvājumam var zust pieprasījums. No šī viedokļa raugoties, transportēšanas sākumam un beigu momentam jābūt precīzam. Transportējamai precei jānokļūst no nosūtītāja vietas līdz saņēmēja vietai un visbeidzot jāievēro, ka viens no svarīgākajiem transportēšanas procesa kvalitātes rādītājiem ir transportēšanas ilgums. Tas attiecas kā uz preču, tā arī pasažieru pārvadājumiem, Transporta veidi, kas spējīgi nodrošināt preču vai pasažieru nelielu daudzumu pārvadājumus īsā laikā ir dārgāki par relatīvi lētajiem transporta veidiem, kas spējīgi pārvietot lielas partijas.
Transporta veidi ir sekojoši:
1)šoseju transports, galvenokārt, autotransports (pārvadāmazas partijas);
2)dzelzceļa transports (pārvadā lielas partijas);
3)cauruļvadu transports (transportē lielas partijas);
4)iekšējo ūdeņu transports (pārvadā lielas partijas);
5)jūras transports (pārvadā lielas partijas);
6)aviācija (pārvadā mazas partijas);
7)intermodālais transports;
8)pilsētas pasažieru transports.
Pēdējos gadu desmitos aizvien plašāk tiek pielietots intermodālais transports. Intermodālais transports ļauj kombinēt autotransportam piemītošo galveno priekšrocību - spēju bez pārkraušanas nogādāt kravu no kravas nosūtītāja līdz kravas saņēmēja noliktavai ar citu transporta veidu priekšrocībām pret autotransportu, galvenokārt zemāku maksu par pārvadāšanu vai īsāku pārvadāšanas laiku. Šīs priekšrocības sevišķi izpaužas lielos pārvadājumu attālumos.…
