Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:513464
 
Author:
Evaluation:
Published: 01.06.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

20. gs. 80. gadu sākumā pasaules komunistiskajā sistēmā sākās dziļa krīze. Padomju Savienībā principā bija apstājusies ekonomiskā attīstība, notika tautas dzīves līmeņa pazemināšanās, vājinājās Padomju Savienības starptautiskā ietekme. Jaunā Rietumu
Politisko līderu paaudze, kā ASV prezidents Ronalds Reigans un Lielbritānijas premjerministre Margareta Tečere, izvirzīja jaunu mērķi – ne tikai neitralizēt Padomju Savienību, bet vājināt to. Patiesībā notika ekonomiskā blokāde pret PSRS, radot bankrota situāciju. Pirmās izmaiņas sākās tūlīt pēc PSRS līdera Leonīda Brežņeva nāves. Pēc viņa īslaicīgi valdīja Andropovs un Čerņenko, bet ļoti būtisks cilvēks turpmākajos PSRS notikumos ir Mihails Gorbačovs, kurš tika ievēlēts 1985. gadā. Viņa galvenais uzdevums bija pastāvošās iekārtas saglabāšana, bet, lai to izdarītu, PSRS bija jāglābj no bankrota, jāmazina Rietumu spiediens, veidojot savas valsts demokrātiskāku modeli. Bet, ieviešot vairākās demokrātijas vēsmas, zuda kontrole pār demokratizāciju Padomju Savienībā. Cīnoties par varu, Gorbačovs sāka meklēt atbalstu ārpus partijas. Aizsākās pārbūves (perestrojka) un atklātības (glasnostj) akcijas, kas kļuva par PSRS sabrukuma sākumu.
Pamazām arī Baltijas teritorijā aizsākās dažādas kustības, kuras saistītas ar brīvību un tiesībām. 1986. gadā tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki 86”, kura organizēja mītiņus staļinisko represiju u.c. Latvijai svarīgu vēsturisko notikumu atceres dienās. 1986. gada 14. jūnijā – 1941. gada deportācijas atceres dienā Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika pirmā plašā politiskā manifestācija, kurā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Līdzīgi notikumi risinājās arī Lietuvā un Igaunijā. Igaunija vēlējās atjaunot vēsturisko patiesību un 1986. gada rudenī Tartu Senatnes pieminekļu aizsardzības biedrība pieprasīja nodot atklātībai noklusētos Igaunijas vēstures notikumus.
Iepriekš vienojoties, visās Baltijas valstu galvaspilsētās 1987. gada 23. augustā notika plaši mītiņi, kas bija veltīti Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienai. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register