KOPSAVILKUMS
Baltijas valstīs no 2004.gada līdz 2005.gada beigām bija augstākie izaugsmes tempi ES dalībvalstu starpā, ko stimulē galvenokārt augstais iekšējais pieprasījums, par ko liecina visstraujākais IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums pēc pirktspējas paritātes standartiem (skat. 2.2. tabulu) Strauji pieaugošā kreditēšana veicina privātā patēriņa pieaugumu, savukārt zemās % likmes un ES fondu pieejamība veicina investīcijas (skat. 3.1. tabulu). Tas rada lielu spiedienu uz inflāciju, it īpaši Latvijā (skat.5.tabulu) Tā paša iemesla dēļ maksājumu bilances tekošā konta deficīta līmeņi Baltijas valstīs joprojām ir ļoti augsti. Ekonomiskā izaugsme 2005.gada kopumā Lietuvā un Igaunijā ir 6.8% un 7% apmērā, savukārt 2006.gadā izaugsmes tempi nedaudz samazinājās līdz 6% un 6.5% (skat. 2.1. tabulu).
Straujo cenu pieaugumu 2004.gadā un 2005.gadā nosaka galvenokārt šādi apstākļi:
- naftas pasaules cenu kāpums, kas 2005.gadā būtiski ietekmēja iekšzemes degvielas cenu pieaugumu (par 19.4% - Latvijā) un atbilstoši patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 0.84 procentpunktiem. Degvielas cenu pieaugums ietekmēja uz citu preču un pakalpojumu cenām;
- augstais eiro kurss attiecībā pret latu, kas būtiski palielināja importēto preču cenas (par 15.2% 2005.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada 3.ceturksni);
- pārtikas produktu cenu pieaugums sakarā ar Latvijas iekļaušanos kopējā ES lauksaimniecības politikā, kā arī salīdzinoši zemais pārtikas cenu līmenis Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju un ar to saistīto konverģenci;
- administratīvi regulējamo cenu pieaugums, it īpaši apkures sezonai, 2005.gada oktobrī būtiski pieauga sašķidrinātās gāzes un siltumenerģijas cenas attiecīgi par 29.9% un 5.7%.
- 2004.gada pietiekoši augstās inflācijas otrās kārtas efekts (inflācijas inerce).2005.gada 10 mēnešos inflācijas temps būtībā nesamazinājās, kam pamatā bija kreditēšanas straujais pieaugums un realizētie iepriekšējā perioda inflāciju kompensējošie mehānismi – algu, pensiju un citu maksājumu indeksēšana.
2005.gadā tāpat kā 2004.gadā Latvijā bija augstākā patēriņa cenu inflācija starp Baltijas valstīm. Tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā tā bija zemākā, - Lietuvā gada inflācija bija 3%, bet Igaunijā – 3.6% (skat. 5.tabulu). Izteikti straujāko cenu kāpumu Latvijā galvenokārt noteica pārtikas cenu kāpums (skat. 5.4. tabulu) un administratīvi regulējamo cenu pieaugums. Enerģijas cenas straujāk pieauga Latvijā (par 13.2%), bet ES kopumā, Igaunijā un Lietuvā enerģijas cenas pieauga vienādā līmenī – vidēji par 10.4% (skat. 5.2.tabulu).
Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados, pakāpeniski mazinoties vienreizējo cenu paaugstinošo piedāvājuma puses faktoru ietekmei, inflācija pakāpeniski atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Kā riski Baltijas valstu izaugsmei tāpat kā pērn tiek minēti ārējā pieprasījuma samazinājums un naftas cenu kāpums, kas var negatīvi ietekmēt ne tikai ražošanas izmaksas un cenas, bet arī rūpniecības izlaidi un produktivitāti.
…
