Trīs Rēzeknes upes fizioģeogrāfiskie apraksti

Rēzeknes upe atrodas Latgales novadā Rēzeknes rajonā. Daugavas lielbaseina upe. Upes izteka aizsākas no Rāznas ezera (pēc platības 2. lielākais ezers Latvijā – 57,6 km2) caur Kaunatas ezeram un ietek Lubāna ezerā (pēc platības lielākais ezers Latvijā – 82 km2). Rēzekne pēc garuma ir divpadsmitā garākā upe Latvijā, kuras kopgarums ir 116 km2, baseins (kopā ar Maltu) 2066km2.
Rēzekne plūst pa Latgales augstieni, bet lejtecē pa Lubānas līdzenumu. Augštecē un vidustecē Rēzekne plūst starp morēnu pauguriem, purvainajos apgabalos upes ieleja ir neizteikta.
Lielākās pietekas:
1) kreisā krasta - Rēva (9km); Geikinu strauts (12 km); Vagaļu strauts (8 km); Kovšupe (10 km); Rodupe (10 km); Malta (105 km);
2) labā krasta – Pārtava (10 km); Ancovas strauts (5 km); Križutu grāvis (12 km); Taudejāņu strauts (13 km); Sūļupe 914 km).
Apgabalā, pa kuru plūst Rēzeknes upe gada vidējo nokrišņu daudzums ir aptuveni 650 – 700 mm, gaisa temperatūra janvārī vidēji ir -7oC, bet jūlijā vidējā temperatūra ir ~ +17oC. Bezsala periods var ilgt 140 līdz160 dienām.
Augšņu spektrs Rēzeknes upes baseinā ir: Rāznas ezera apkaimē sastopamas erodētās podzolaugsnes un velēnu glejaugsnes; Rēzeknes pilsētas apkaimē sastopamas velēnu podzolaugsnes un tipiskais podzols; Lubāna ezera apgabalā sastopamas velēnu glejaugsne, velēnpodzolētā glejaugsne un purvu kūdraugsne. Visām šīm augsnēm ir nepieciešami ielabošanas pasākumi, kas palīdzētu uzlabot augsnes auglību (piemēram, augsnes kaļķošana, bagātināšana ar dažādām barības vielām u.c.).…