Turcijas teritorija atrodas divās pasaules daļās- austrumu daļa Āzijā un neliela rietumu daļa Eiropā. Tās atdala Bosfora šaurums, kas kopš seniem laikiem ir svarīgs jūras ceļš starp Melno jūru un Vidusjūru.
Turcijas teritorijā vērojamas gandrīz visas Āzijā sastopamās dabas zonas. Ne velti pussalu, ko aizņem Turcija, dēvē par Mazāziju. Turcijā mēdz teikt, ka dabas ainavu valoda, tāpat kā mūzikas valoda, ir universāla. To saprot katrs emocionāls ceļotājs. Šajā zemē kā daudzkrāsainā austrumu paklājā kopā savijas dabas krāšņums, senā vēsture, bagātā, savdabīgā kultūra, iedzīvotāju tradīcijas un mūsdienu saimniecība.
Lielāko daļu valsts teritorijas aizņem kalni un kalnienes. Zemienes (līdz 100m v.j.l.) aizņem tikai šauras piekrastes joslas Trāķijas pussalas rietumos un starp melnās jūras krastu un Pontijas kalnu, dienvidu piekrastē starp Vidusjūru un Taura kalniem, kā arī tuksnešainās priekškalnes pie Sīrijas robežas. Melnā jūras piekrastē lielās platībās audzē lazdu riekstus, kas ir nozīmīga Turcijas eksportprece. Mitro subtropu klimats un 2000 mm lielais nokrišņu daudzums gadā piemērots arī tik iecienītās tējas audzēšanai, citrusu, tabakas, augļu un dārzeņu plantācijas iekopšanai. Vidusjūras klimata apgabalā audzē olīvkokus, kokvilnu, cukurbietes, vīnogas. Te ir siltas, lietainas ziemas un karstas, sausas vasaras.
Valsts centrālo un austrumu daļu sauc par Anatoliju (turku valodā: “Anadolu”- zeme, kur saule lec). Anatolijas kalnienes vidējais augstums ir 100m v.j.l. Tās rietumu daļa ir zemāka, bet uz austrumiem paceļas daudzas kalnu grēdas, kas mijas ar dziļām ielejām. Vairākas nelielas kalnu upes plūst uz Egejas vai Melno jūru. Pazīstama ir Menderesas upe Rietumanatolijā, no kuras nosaukuma radies termins “meandras”, kas apzīmē upes intensīvas sānu erozijas veidotos līkumus. Pontijas un Taura kalnu grēdas aizšķērso ceļu mitrajām gaisa masām, tāpēc iekšējie rajoni vietām saņem mazāk nekā 300mm nokrišņu gadā. Tur, kur iespējams nodarboties ar zemkopību, audzē labību (miežus, kviešus), jo baltmaize ir neatņemama turku maltītes sastāvdaļa. Upju ielejās ierīko rīsa laukus. Sausajos rajonos audzē smalkvilnas aitas un angoras kazas ar īpaši smalku un mīkstu vilnu.…
