Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Viena no Sanktpēterburgas arhitektūras un mākslas pērlēm ar deviņiem kupoliem, kas tautā pazīstama ar nosaukumu «Spas na krovi». Tā uzcelta Gribojedova kanāla malā — vietā, kur 1881. gada 1. martā terorista Ignatija Griņevicka paštaisītā bumba nāvīgi ievainoja 63 gadus veco caru Aleksandru II. Baznīcas augstākā torņa smaile paceļas 81 metra augstumā un pilsētas panorāmā pamanāma jau pa lielu gabalu. Baznīcas interjeram ir unikāla vērtība: evaņģēlija sižeti veidoti kā mozaīkas no sīkiem krāsainu flīžu gabaliņiem. Pēc Mihaila Ņesterova, Andreja Rjabuškina un citu mākslinieku skicēm tos izgatavojuši vietējie meistari Frolovu meistardarbnīcā. 6000 m2 fresku iekšējā apdarē un vēl 1050 m2 fasādēs — apjoma ziņā tik grandiozam flīzējumam nav analoga mākslas vēsturē. Interjerā īpaši izcelta vieta, kurā noticis uzbrukums Aleksandram II un izlietas imperatora asinis.
Kazaņas katedrāle
Tās monumentālā kompozīcija aizgūta no Romas Svētā Pētera baznīcas. 24 kolonnu ieskautais dievnams uzcelts desmit gados (1801–1811) un nosaukts Dievmātes ikonas vārdā. Slavenā svētbilde, viens no krievu nacionālajiem simboliem, 1612. — 1613. gadā nesa svētību kņazam Dmitrijam Požarskim, atbrīvojot Maskavu no poļu karaspēka. Kazaņas katedrāle lepojas ne tikai ar Dievmātes ikonas kopiju. Tajā apglabāti1812. gada Tēvijas kara varoņa ģenerālfeldmaršala Mihaila Kutuzova pīšļi, trofeju karogi un ieņemto pilsētu atslēgas, bet katedrāles priekšā līdzās viņam vietu atradusi arī Barklaja de Tolli statuja.…
